Vasaras riepiņa10

Tā kā uznāca atkal ziema Latvijā, un sniega biezums līdz kulei. Bumeriem un viņu īpašniekiem, sākušās tās īpašās dienas, iešana pa ceļu plakaniski. Un protams arī Jurim ar viņa bembi. Tā kā Andrim vārda diena bija, draugi sanāca un atzīmēja to. Pēc pāris aliņiem Andrim vajadzēja tikt pie draudzenes uz aktu. Kā lai tiek? Protams ar Jura bembi. Juris ilgi tielējoties, piekrita. Bet ar vienu noteikumu, lai Andris liekot naudu galdā. Jo Jurim ir pieredze ar tiem nažiem: "Vieni vienīgi izdevumi un problēmas." Visi sasēdušies melnajā bembī devās ceļā. Andrim patīk pagrozīt radio kloķi, jo tas atgādinot draudzenes pupu galus. Juris parādot kā iet bembis. Juris zolīdi un kotrulēti gāja sānslīdē. Parādās roka no aizmugures, kas norauj ruceni, un tieši līkumā, žvikts, bumers ieslīd grāvī.Juris dusmīgi "Muļļa, ko tu sadariji" "Es cilvēku redzēju, domāju ka uztrieksies virsū!" "Tur neviena nebija, tev jau jēzus rādās, šim vair dzert nedodiet." "Labi ka lēzans tas grāvis." pa visiem izstumot bembi. Ieraudzijis pieķēzīto aizmuguri, sēdekļi aplieti ar alu, semkas pilna dirsa un mašīna arī.Un Andris, piemīza sēdekli. Nekas tā Juri nesatrauca, kā policistu mašīna kas brauc aiz viņa. Jo bembī smirdēja kā alus brūzī, un kaķu riesta laikā. Un vel Andris atver logu un izsviež pudeli, tas vel pietrūka. Iemirgojas bākuguns un spiež bembi malā. Sarunājoties ar policistu, policists aizdzen Andri pakaļ pudelei, lai savāc, citādi sūdi Jurim. Andris knapi turoties kājās aiziet ar pēc pudeles.