Nav tika traki vairs, nedēļa ir jau kulminēja, uz piekdienas plato vakaru. Piekdiena, tā ir kā dieviete, visu cilvēku, jauniešu, un, jo īpaši studentu ballīšu, piepļaušanās aizgādne. Nreizēm paģirainā Sestdiena piestrādā par aizgādni, kad pati piekdiena ir piemāvusies, pasūtijusi visus, un vēlāk pie stūra labi pavēmusi. Tad tā ir ballīte, kad piekdiena ir klāt.
Valdis braucot no Universitātes uz mājām, autobusā aizdomājās. Kas par nedēļu bija noticis un sadarīts. Un te pēkšņi iztraucē telefona sms skaņa. V:"Kam atkal, ko vajag no manis!" Valdis paskatās no kā īziņa. Atkal no Edmunda, raksta:" Vecīt! Atnāc pie manis šovakar, pārbīdīsim mēbeles." Valdis neizpratnē: "Saprastu ka meitenei vajadzētu, un tā uzrakstītu, bet Edmunds, laikam sagājis sviestā!" Bet ar lielām bailēs Valdis aizsūtija atbildi ka aiziešot. Valdis ieraudzija pazīstamu seju autobusā, meiteni kas bija iekāpusi kamēr Valdis domāja ko rakstīt Edmundam. Ilgi domājot kā labāk mēģināt metenei piebraukt. Tikmēr gandrīz nokavēja savu pieturu Valdis. Valdis skrienot pa autobusa eju un bļaujot šoferim lai piebremzē. Šoferis tā pa nažiem iedeva, ka Valdis ierita meitenei pupos un ar dirsu atsitās pret zemi. Valdim paspruka tāds pirdiens ka zeme norībēja. V:"Lūdzu, tikai lai nav strempulis biksēs." Valdis ātri piecēlās un pazuda no autobusa. V:"Bļin, tādu kaunu sev pietaisiju, un bikses arī." Bet toties Valds ir savā nekoptajā ciemā , kas atgādināja kursa biedrenes Lienes aizaugušo, neizcirpto mežu.
Valdis ķēzās.3
42
0
Bet tas ir cits stāsts par Lieni. Aizgājis mājās un pārģērbies. Paņēmis līdzi sulas paku Valdis devās pie drauga. Un tik tiešām Edmundam vecāki nebūs mājās un ir jāpārbīda mēbeles. Un vēlāk tusiņš Edmunda vecāku mājā.