Ciemā rīts bija kluss un rāms. Kā jau ierasts, ciemā viss ritēja savu gaitu. Vietējie alkašņiki gāja haltūrēt pie ciema vecajām tantiņām, kuras nespēja vairs pakustēt. Pēc tam visi kolektīvā sametušies, pie veikala Apinīti sūcot dienu pavada. Govjslaucējas arī devās uz savu darba vietu, kūti, zem goju astēm patupēt. Ejot uz veikalu, Aigars pamanija uz ziņojuma dēļa plakātu. Tur bija rakstīt, ka sesdienas vakarā būs kārtējā ballīte ar grupu "Pļēguri" ciema kultūršķūnī. Aigars priecīgi sasitot plaikstas: "Uhh, nu tik būs kārtējais vakara kodiens! Cerams ka bešā nepalikšu, un noķeršu kādu čiepiņu. Savādāk gurķis sapūs." Uzmetis lielu neķītru smaidu uz sejas, turpināja ceļu uz veikalu. Iegājis veikalā Aigars netīšām dzirdēja meiteņu sarunu: " Ka būs jāiet uz ballīti, un pēc tam jānogrūžas ar kādu džeku." Aigars pie sevis nosmej: " Ha, ar doktora desu viena vāvere dabūs." Paņēmis aliņus un samaksājis, izejot laukā no veikala, Aigars saprata ka naudas vairāk nav." Nu ko, būs jākrāj." Aigars ieraujot vienu aliņu. Viņš kā izbijis students, jau labi zin kā ietaupīt un izdzīvot līdz algai. Visu nedēļu smagi strādājot, un raujoties krāja naudu sesdienas vakaram. Pat aliņus nepirka un pārtika tikai no roltonu zupiņām. Pa sakrāto naudu nopirka jaunu firmas kreklu un jaunas lakotas ādas kurpes. Palika vel nauda vienam divlitrīgajam Apinītim, un diviem nulle, septiņi polšiem ko paņemt līdzi. Pārējo iesvieda resnā cūkmātes kraikasē priekš nākošās reizes.
Vakara kodiens4
59
2
Aigars saģērbies kā no skatloga. Paņēmis savu maisu, bija gatavs doties uz ballīti. Ieradies laicīgi, nosēdās pie galdiņa atvēra Apinīti un ierāva pāris lielas žļanskas, vēroja zāles durvis un meitenes kas ienāk. Apinītis pusē, ballīte sākas, bet Aigars vel nav iesilis lai uzietu uz deju plača, tāpēc atvēra arī šņabja pudeli. Un pēc dažām glāzēm kājas pašas jau metās dejā. Aigars ieraudzija smuko Maiju momentā gāja uzlūkt. "Bet tā lepnā cūka ņēma un atcirta.""Vot slampa!" Aigars aizgāja iepļāva vel pāris glāzītes un pat neglītā Patrīcija bija kļuvusi daiļa. Nodejolis vienu deju ar Patrīciju, saprata ka at tādu tizleni nav iespējams padejot. Tad devās pie citām. Izpisis pudeli šņabja un pusi Apinīti ir pālis nepajokam, bet izdejolies labi. Aigars redzēja dziļākajā zāles stūrī, un tur viņa bija, Annija, kas sēdēja pie Maijas galda viņas mazā māsa. Un vairs nebija dzeršana prātā, bet viens patracināt Anniju un varbūt nosmelt saldo medutiņu kopā ar viņu. Tā viņu izdancināju atlikišo vakaru, uz saņēmos būt zolīds un neprasīt "Šniceli pamasēt un mandeles pabakstīt" jo Annoja ir godīdā māsa. Nekā tā cūka Maija. Tāpat ballītes beigās Maija tā piepisās ka pakrita zem galda. Tad vel aplēja galdu un neiztika ar novemšanos. "Ptfuu, to cūku vel vajadzēja mājās stiept jo Annija viena nevarēja, gribēju būt džentelnenis. Un trakākai ka tā švabra apvēma manas jaunās laķenes.
Reklāma
Tev patiks šie raksti
