local-stats-pixel

Vakara kodiens4

51 2

Ciemā rīts bija kluss un rāms. Kā jau ierasts, ciemā viss ritēja savu gaitu. Vietējie alkašņiki gāja haltūrēt pie ciema vecajām tantiņām, kuras nespēja vairs pakustēt. Pēc tam visi kolektīvā sametušies, pie veikala Apinīti sūcot dienu pavada. Govjslaucējas arī devās uz savu darba vietu, kūti, zem goju astēm patupēt. Ejot uz veikalu, Aigars pamanija uz ziņojuma dēļa plakātu. Tur bija rakstīt, ka sesdienas vakarā būs kārtējā ballīte ar grupu "Pļēguri" ciema kultūršķūnī. Aigars priecīgi sasitot plaikstas: "Uhh, nu tik būs kārtējais vakara kodiens! Cerams ka bešā nepalikšu, un noķeršu kādu čiepiņu. Savādāk gurķis sapūs." Uzmetis lielu neķītru smaidu uz sejas, turpināja ceļu uz veikalu. Iegājis veikalā Aigars netīšām dzirdēja meiteņu sarunu: " Ka būs jāiet uz ballīti, un pēc tam jānogrūžas ar kādu džeku." Aigars pie sevis nosmej: " Ha, ar doktora desu viena vāvere dabūs." Paņēmis aliņus un samaksājis, izejot laukā no veikala, Aigars saprata ka naudas vairāk nav." Nu ko, būs jākrāj." Aigars ieraujot vienu aliņu. Viņš kā izbijis students, jau labi zin kā ietaupīt un izdzīvot līdz algai. Visu nedēļu smagi strādājot, un raujoties krāja naudu sesdienas vakaram. Pat aliņus nepirka un pārtika tikai no roltonu zupiņām. Pa sakrāto naudu nopirka jaunu firmas kreklu un jaunas lakotas ādas kurpes. Palika vel nauda vienam divlitrīgajam Apinītim, un diviem nulle, septiņi polšiem ko paņemt līdzi. Pārējo iesvieda resnā cūkmātes kraikasē priekš nākošās reizes.

51 2 4
Ieteikt: 000
Izmantotie avoti:
http://nodzīves
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 4

0/2000
Reāli no dzīves? emotion
5 0 atbildēt

Un kur turpinājums,vel tak viens 0,7 palika emotion

3 0 atbildēt