›

Vakara kodiens 0,7 8

153 2

Tas notika kamēr Aigars dejoja ar meicām.
Bija tā ka 0,7 nepalika viens, bija vel pus Apinītis. Bet bez Aigara uzraudzības. Aigara polš tika nozagts. Aigaram bija izkaltusi mute, jo ciema meiteņu dancināšana ir smaga nodarbe, tāpēc devās pie sava galda, un konstatē, "Ir pazudis mans polš no galda." Aigars dusmīgi:"Kuram savajadzējās to sūdu!" Paskatijies apkārt, ieraudzija, ka draugs ir nepatikšanās. Arnis visu dzīvības sulu tecināja laulā. Aigars bez liekas domas draugu glāba. Bet vieplis Arnis centās spirināties pretī. Un tad Arnis padevās, kad dabūga Apinīti sejā, nevis tā vietā 0,7. "Tā pat nebija garšīgs aliņš, liekas ka kāds bija jau iemīzis" Aigars nosmej. Laimīgs atpakaļ pudeli dabūjis. Un kanti piesitis Annijai sēdēja pie viņas galda un polšu nolika uz galda. Te pie galda piestreipuļo Maija, un nokrīt uz krēsla aiz lielā pāļa. Maija ar lielu uzbraucienu: "Muļķi ko tu te dari?" Aigars: "Es tev šņabi atnesu!" Aigars ātri iedeva iepļaut šņabi. Aigars:"Davai, sadzeram" un kopā pa glāzei izkapāja. Aigars un Annija dejoja līdz ballītes beigām. Viņa bija tik kārdinoša un vel jauna un nesamaitāta, pat šabi nedzēra. Aigaram gurķis brieda, plosijās un bija gatavs Anniju nolikt slīpi, bet pateica sev "Nē, šoreiz būšu džentelmenis." Ballīte beidzās visi jau taisijās mājās. Piegājuši pie galda Aigars un Annija redzēja izlieto šņabi pa galdu un parubijušos Maiju. Tā pamodās un gribēja vel. Aigars paskatijās ka šnabis viņa 0,7 vel ir, un alus arī palicis ko Maija bija atnesusi.

Aigars:"Še, ierij švabra, garšīgs ūdentiņš!" alus ar šņabi, labas zāles priekš vemšanas. Un parubijās pēc mirkļa. Jau dzina visus laukā, Annija visādi centās pamodināt un pastiept pielējušos Maiju. Aigars nav no švajajiem, bet ar tādu pāli, kad ir drusku par daudz uzņemts. Vienalga centās palīdzēt stiept Maiju, aiz vienas rokas un Annija aiz otras. Un vel piturēt vajadzēja Aigaru. Tikuši ārā no kluba. Aigars iebļaujas:"Manas jaunās, dārgās laķenes!" jūs jau sapratāt ka Maija ņēma un tieši uzvēma uz Aigara kurpēm. "Tā ir, karma reizēm ir maita, bet pat biju vainīgs" Aigars pie sevis domās. Par palīdzību aizdabūt mājās Maiju. Annija iedeva mazu buču Aigaram uz vaiga. Aigaram izspruka:"A varbūt iedosi nopisties!" nobijies skatijās. Annija:"Nākamreiz, kad nebūsi tik piedzēries un pie sava prāta, un tu jau zini kur es dzīvoju" ar neķītru smaidu atbild Annija. Aigars ar lielu izbrīnu un nopūtu atbildsēja"Uhh, tii!" Tā viņš domājot devās mājās."Laikam vair nedzeršu!"