Citiem šis cipars liekas neveiksmīgs,bet es nedomāju,ka tas attieksies uz šo rakstu,nav jau nemaz tik daudz heiteri šīm daļām,bet nu sveicieni tiem pašiem :)
Visapkaunojošākais brīdis manā dzīvē atgadījās aptuveni 7 gadu vecumā. Mamma man bija nopirkusi baltu kleitu ar melniem punktiņiem,ko valkāt pa vasaru,bet tā bija diezgan atbaidoša un man ļoti nepatika. Lai vai kā,visu vēl papildināja tas,ka man ir divas lielākas māsas,kurām patika par mani smieties,un,kamēr biju ciemos pie draudzenes,vinas aizvēra mūsu mājas vārtus,lai es netiktu iekšā. Es saucu,lai kāds atver vārtus,bet neviens nenāca,gan jau viņām iekšā bija jautri klausīties. Pēc kārtīgas pabļaustīšanās,es tomēr nolēmu kāpt pāri lielajam žogam un tikt iekšā pati,bet,kā par nelaimi,aizķēros un paliku karājoties aiz sētas staba. Kaimiņi brauca garām ar savām mašīnām un smējās,viens pat izvilka ārā kameru un nofilmēja. Paldies Dievam,man izdevās atbrīvoties un iekļūt iekšā mājā. Vēl šobaltdien tam kaimiņam ir saglabājies videoieraksts,ko viņš rāda visiem,kuriem pietrūkst kaut kripatiņas ikdienas smieklu devas.
Mēs ar pāris draugiem bijām nolēmuši aiziet paspēlēt tenisu,bet korti vēl bija aizslēgti,tāpēc mēs gaidījām pie vārtiem. Piepeši es pamanīju pašu jocīgāko lietu pasaulē - izskatījās,ka no viena koka zara līst lietus,bet nekur citur tā nebija,tāpēc es parādīju to saviem draugiem,arī viņi bija neizpratnē. Es biju pārāk ziņkārīga,piegāju klāt un paliku roku apakšā,lai lietus pil tai virsū,un mirkli pēc tā mani draugi locījās pa zemi no smiekliem,jo tas nebija lietus,bet gan vāvere,kura nokārtoja savas dabiskās darīšanas... :D
Mēs bijām ciemos pie mana puiša ģimenes Kanādā ( Mēs ar viņu dzīvojam Amerikā ) un cepām šašliku,dzērām aliņu,vārdu sakot,vienkārši atpūtāmies. Laikam jau es iedzēru mazliet par daudz,bet neviens to īsti nepamanīja,kamēr atgadījās lūk,kas... Viņa mamma pienāca man klāt un,jokodamās,pavaicāja "Kā tad Tev liekas,ir liela atšķirība starp kanādiešu un amerikāņu puišiem?" Es,lieki nedomādama,atbildēju " Kanādiešiem ir garāki cincīši." Viņa paskatījās uz mani,dīvaini novīpsnāja un aizgāja prom no galdiņa,es paliku sarkana,aptverdama,ko esmu pateikusi. Lieki piebilst,ka tā bija pēdējā reize,kad mani uzaicināja pie viņiem ciemos :D
Mani uzaicināja uz ballīti,kura tika rīkota par godu vienas meitenes 21.dzimšanas dienai. Tieši tā meitene man ļoti patika,tāpēc es neatteicu. Tur bija ļoti daudz cilvēki un visi bija piepildījušies ar alkoholu kā automašīnas benzīntankā. Gaismas bija izslēgtas,un vienīgais gaismas avots bija zibeņojošā disko lampa pie griestiem. Es aizgāju uz tualeti,tur arī gaisma nebija,aizvēru durvis un tumsā mēģināju notēmēt uz podu un čurāt,kad piepeši no tumsas atskanēja balss " EU,beidz čurāt uz manis! " Es pamatīgi nobijos,ierāvu savu mantību rāvējslēdzējā un izskrēju ārā no tualetes. Nākamajā dienā uzzināju,ka balss no tumsas piederēja tai pašai jubilārei,kas man ļoti patika,un viņa mēģināja noskaidrot,kas viņai uzčurāja. Vēl joprojām neesmu pieķerts,tas vismaz ir labi :D
Šajā reizē ļoti daudz spoki atsūtīja savus FEILUS. Domāju dalīt divās daļās,bet nu tomēr apkopoju visus vienā,lai nav nevienam jāgaida līdz nākamajam rakstam :) Paldies viņiem.
Reklāma
Banāns iesūtījis veselus divus feilus,tad nu lasām ////1//// Dziesmusvētkos mēs ar kori pa skolu spēlējām ķeršanu. Es aizskrēju uz uz tualeti (skolā nebija norādīts, kura ir meiteņu un kura ir zēnu tualete). Tur sēdēju līdz dzirdēju ka kāds nolaiž ūdeni un izgāja skolas medmāsiņa un mani nolamāja par to, ka es eju meiteņu tualetēs bez vajadzības. ////2//// Tajos pašos dziesmu svētkos, tajā pašā skolā- Vēla nakts ap 2:00- izdomājām pa skolu pastaigāt- pamanījām, ka skolas apsargi tur sēž un mūs pamanīja. (viens vēl pie tam brauca ar mums uz Rīgu). Protams mēs skrējām uz klasi. Es iegūlies uz guļammaisa ar drēbēm. Iegāja apsargi klasē. Skolotājs guļ kaut arī uz viņu ar lukturīšiem spīdina (par laimi nviens arī neko nestāsta, skolotājam ciešs miegs). Man viņi jautā: "Kāpēc Tu esi ar drēbēm?"- Es atbildēju:"Man auksti!" un nākamajam pajautāja:" Kāpēc Tu esi bez drēbēm?" Viņš atbild:"Man karsti!". Tā arī par to mēs smējāmies vēl šobaltdien :D
Trusiitiis rakstīja šādi --- Mazāki būdami, neatceros kāda 1. vai otrā klase tā bija, bet nu kā jau visiem sīkaļām pieņemts, mēs skraidijām pa āru, un pēkšņi viens čalis no manas klases lkm iekrita vai iekaapa sūdu bedrē ar vienu kāju, tā nu lūk viņš smirdēja visu dienu un visi bija dusmīgi, pēc skolas braucām skolas autobusā, un visss tur baigi smirdēja , visi domāja ka viņš apdirsās, bet nu mēs daži bijām liecinieki ka tā nebija, tas nebija nekas , salīdzinot ar to , ka tieši tajā brīdi autobuss braucot pusceļā apstājas, jo kautkas salūza un, tad mēs visi skrējām ārā, kāmēr viņu remontēja, bet tas čalītis, sēdēja noskumis :D nu tagad esam paaugušies un daudzi vairs to atgadijumu neatcerās, bet man tas palika vel līdz šai dienai, kā visi teica, ka pat autobuss salūza no smirdoņas :D:D
Kāda anonīma kino mīļotāja man atsūtīja šo --- Vienreiz ar draugu sadomājām iet uz kino. Nopirkām biļetes, popkornu un kolu. Bijām nedaudz par ātru. Nolēmām gaidīt, bet tad pamanījām, ka essam nokavējuši filmas sākumu. Neviens nekontrolēja biļetes. Un gājām iekšā. Filma tiešām bija sākusies. Sameklējām savas vietas, bet tās bija aizņemtas. Tā kā zāle bija pustukša apsēdāmies citur. Skatamies filmu un pēkšņi sāk rādīt titrus un ieslēdzas gaismas. Ātri gājām ārā. Pēc tam izrādījās, ka bijām iegājuši pēdējā seansa beigās. Un gājām vēlreiz. Bija tāds kauns, j visi skat''as uz mums kā uz muļķime. :D
Reklāma
Šo te kā komentāru ierakstīja kāds anonīms cilvēks,ļaušu viņam to prieku pagozēties arī raksta saulītē --- Man arī ir bijis baigi apkaunojošais moments manā dzīvē tas bija kādā 4 vai 5 klasē kad ar skolu braucu ekskursijā. ekskursija bija par labām sekmēm un labu darbu skolā. tātad no katras klases brauca 2-3 cilvēki. kad pēc ekskursijas braucām mājās daudziem savajadzējās uz krūmiņiem. autobus apstājās pie mežiņa un tad visi izkāpa meitenes pa labi zēni pa kreisi kā jau vienmēr. es ar draugiem ieskrējām mežiņā kur bija gara zāle un daudz sakrituši koki. visi pačurājām un devāmies uz autiņu, tad viens mans draugs pamanīja ka es ar kāju esmu izberzējies pret kāda cilvēka vai suņa kakām un bikses sākot no potītēm līdz celim bija apsmērātas. labi ka man nevajadzēja pa lielam jo tad visi domātu ka es apstrādāju savu kāju. gāju šokā uz autobusu tur man skolotāja lika novilkt bikses un tās ielikt maisiņā, tā arī sanāca visu ceļu uz mājām braukt apenēs. :D pie tam tāds kauns.
Raivik nu gan nepaveicās,lasiet jūs ar --- Nu tātad viss iesākas ar smuku ,saulainu dienu. Eju dušā ,ar kompāniju (gan čomaku,gan meiču) bija ieplānots bazārs,kkur aiziet utt.. Nu atgriezīsimies pie dušas,dušā mazgājos mazgājos . Izdzirdu "Raivi,ātri nāc tevi draugi gaida..." daļu kurā teica "tevi draugi gaida..." es nedzirdēju,balss likās tāda itkā būtu kautkāds ČP vai ugunsgrēks. Nu tad ātri no dušas laukā skrienu uz istabu. Nu un vot te bijušas saulainās dienas pārsteigums - pirmkārt)draugi atnākuši ātrāk. otrkārt)paņēmuši līdzi dažus man nepazīstamus cilvēkus + vēl klasesbiedrus. un ,kā saku dažu ,kurā bija "tevi draugi gaida..." nedzirdēju. Pliks izskrēju laukā un paverās kāds 20 cilvēku skats + vēl tā neveikli sanāca turēt savu TO rokā,jo man parasti siltā ūdenī TAS paceļās un grūti apmazgāties. Protams mūsdienīga reakcija smiekli :D Bļāģ nahuj kāds kauns man bija joptvaimak. Nu pēctam aizskrēju atpakaļ apmazgājos,visu izdarīju gājām laukā utt. Kādu stundu bija kapa klusums,kāds nejauši ieņirdzās parāvās visa kompānija. Nu jā, tagad es to atceros ,kā drausmīgāko murgu. Protams pagāja brīvdienas un pirmdien nedaudz nokavēju stundu,mūzikas stundu. Visi tur dziedājā - ar manis ienākšanu viss beidzās. Visi skatījās es tā nedaudz nelāgi, neforši jūtoties apsēdos. Skolotāja ar neviltotiem mēģinājumiem noslēpt smaidu knapi runājoša sacija izlasiet to un to lapaspusi. Tā vien likās ,ka viņa tulīt pārsprāgs.Tā tās virzījās līdz trešajai anatomijas stundai. Bija atstāstījums grāmatas nodaļai par pārošanos. Pienāca mana kārta visi skatās,skatās kā runāju nepaspēju teikumu pabeigt un kāds ieņirdzās , un tad sākās smieklu jūra. Un tad es sapratu to tagad zin visi,tā tas turpinājās kādu mēnesi ,tad norima. Pfu bļē,par laimi pabeidzu to skolu,nācāš iet uz ģimnāziju un tur reakcijas nekādas ,jo bija jaukto skolu un klašu grupas tur bija tikai viens kurš zināja par šo notikumu. Es viņam teicu,ja kāds kko uzzinas ,tad viņš plīvos skolas karoga vietā. Nu jā,tāda tā dzīvite ir.Ta diena bija murgs,tagad ja pat atombumbas draudi būs es sakārtošos diezgan piedienīga veidā,lai nesanāktu kārtējais viltus ČP. Jā,šausmas. pfu.