Pasaka par ROBOKOPU.
Nu tad tā, reidz sen senos laikos dzīvoja Robokops. Tas bija toreiz tālajā 1987. gadā. Viņš izdomāja, ka viņam apnika tēlot gurdu policistu un tāpēc gāja tālēs zilajās laimi meklēt. Viņš apausa pastaliņas, labu vēlēj' tēvzemei un devās ceļā. Drīz vien viņš nostopēja pirmo mašīnu, bet par nelaimi vadītājs bija rasists. Tā nu robokopam nācās vēl stāvēt, līdz nostopē nākamo mašīnu. Iekāpa, aizlaida uz leišiem. Tur notika gadatirgus par godu JYSK. Viņš nopirka foršas botes. Bet ak vai! viņš papisa maku. Tā nu robokops gāja ubagot. Viņš piepelnījās tēlojot robotu. Drīz vien sagrabināja pāris zaļos un gāja iepirkties. Dolārus nepieņem. Valūtas maiņas punkts jau bija slēgts. Tā nu viņš aiznesa uz lombardu savu kreiso roku. Dabūjis normālu naudu viņš aizmauca uz hesīti un paņēma mega burger komplektu ar kolu un parasto mērcīti. Labi ieturējis tradicionālo ēdienu, viņš devās ietintēt uz tuvāko krogu. Iedams pa klusajām pilsētas ielām viņam uzmācās čigāni. Tie viņam aizsēja acis, atspārdīja un izzaga no viņa visu krāsaino metālu, podziņas, lampiņas un visādus spīdeklīšus. Viens čigāns nozaga arī potīti. Kad robokops atjēdzās, ka pazudušas visas lampiņas, viņš pamanīja, ka nav arī potīte. Tā nu viņš šļūca uz priekšu, kā maziņš ezīts'. Garām brauca menti un domāja, ka robokops galīgā kātā. Savāca viņu un aizveda uz ekspertīzi, lai noskaidrotu vai viņa asinīs nav narkotiskas vielas kā arī alkahols. Bet ak vai, viņam nav asiņu, bet gan 2taktu eļļa. Tā nu ārsti uzrāva ka šim tur visādas ķīmijas un ietupināja viņu uz 30 dienām islaicīgajā izolatorā. Tur robokops satika savu mūža mīlestību, pedofilu un izvarotāju, Vasju. Abi pavadīja jaukus brīžus kopā, bet beigās izrādijās, ka Vasja (starp citu 47 gadi un ir zvejnieks) ir attiecībās ar Annu (pašlaik mācās pamatskolā). Robokops nespēja to paciest un pakārās aiz šlipses.
