Draudzene ielasmeita. Studiju gados man nepatika doties uz ballēm un klubiem,bet drīzāk priekšroku devu tiešām lētiem bāriem uz Čaka ielas.Kā jau uz Čaka ielas,šais bāros bija ļoti kolorīta publika - visvisādi dzērāji un arī prostitūtas.Uz šīm iestādēm negāju kaut kādu neapmierinātu vajadzību vai naudas trūkuma dēļ,bet tādēļ,ka tur bija interesantāk,ja godīgi.Un visinteresantākās tur bija sarunas ar ielasmeitām.Tā kā nekādā ziņā nebiju kritis uz mutes,vienai ielasmeitai tīri labi iepatikos,papļāpājām par dzīvi,par politiku utt.Vārds pa vārdam un beigās nonācām pie tā,ka ielasmeita aicina mani uz savām mājās,lai paskatos,kā šī dzīvojot.Šis jau man šķita jautrs vakara turpinājums,tādēļ piekritu.Ierados pie viņas,bet tur tiešām izskatījās pēc kārtīga pritona,kur laikam dzīvoja visi,kas bija gājuši garām un kam nebija slinkums ienākt.Skats bija visai drausmīgs.Taisījos iet prom,bet viņa izdomāja,ka grib nopelnīt un prasīja vai man nav astoņi lati,tad viss notikšot.Man tiešām nebija nekādas vēlmes ar viņu kaut ko pasākt,lai gan astoņi lati tik tiešām atrastos.Redzēdama,ka es tā īsti nepiekrītu,meitene nolaida cenu uz piecīti.Turpināju stāstīt,ka esmu ieradies šeit tikai draudzīgi papļāpāt,bet viņa jau sāka kaulēties - savu cenu nolaida par latu zemāk.Nu arī man iestājās zināms azarts,nodomāju,ja viņa piedāvāsies par latu,tad piekritīšu.Tikām līdz diviem latiem,bet,tā kā tas nebija manis iecerētais lats,beigu beigās tomēr ierunājos,ka man jāiet prom.No viņas gan vairs nav bijis ne ziņas,arī bārā nerādās.