Vaļsirdīga atzīšanās.
Esmu atkarīgs jau kādu laiciņu. Ja pirms tam man kāds teiktu, ka tā var notikt (palikt atkarīgs no šī portāla) es viņam neticētu.
Kā tas viss sākās? – Nebiju ieinteresēts likt spokos rakstu un pelnīt kaut kādus tur virtuālos cepumus, kurus es pat nevaru pēc tam apēst! Bet tad, vienu dienu man draugs stāstīja ka esot pa vienu dienu sapelnijis ntos cepumus un saka lai es arī beidzot piereģistrējos un sāku likt rakstus. Viņš nevainīgā balsī teica: "Kas tu nevari? Vienu jau var! Un pie reizes nobalsosi par maniem gara darbiem."
Tā arī darīju – piereģistrējos un ieliku savu pirmo rakstu. Biju pārlaimīgs par pirmajiem plusiem - tie nāca un nāca. Biju sajūsmā un gandarīts par saviem panākumiem. Cepumi arī krāvās kaudzē. Bet tagad man ir aizdomas, ka visi tie plusiņi bija tikai par manu gaudošanu, ka šis ir mans pirmais raksts - esiet žēlīgi. ;(
Nu jau izdomāju, ka jāieliek vēl viens raksts – ja jau man tā veicās. Nu, ieliku arī, bet pēc dažām minūtēm biju ļoti sarūgtināts, L - sāka parādīties ļoti daudz mīnusi un negatīvi komentāri. Mana pašapziņa strauji kritās un līdz ar to, sāku novērtēt sevi par zemu. Manī kaut kas mainījās.
Ir pagājušas vairākas dienas – es neesmu izgājis ārā no savas istabas. Nu, ja nu vienīgi uz virtuvi pēc kaut kā ēdama un uz tualeti. Mazgājies neesmu, bet vēl jau tik ļoti nesmirdu. Istabu arī neesmu kārtojis jau kādu laiku. Tas varētu būt izskaidrojums tam, ka pie manis vairfs neviens nenāk, jo te arī ir tāds interesants aromāts.
Bet nu, ne par to ir stāsts..
Naktīs neguļu, jo katru brīdi ko pavadu nomodā, cenšos izdomāt kā nopelnīt vairāk cepumu. Nekas nesanāca un biju palicis uz vietas. ...līdz brīdim ... – man prātā iešāvās kāda doma.
Sāku likt bezjēdzīgus rakstus ar bildēm, kuras esmu uzņēmis pirms vairākiem gadiem ar savu Sony „ziepju trauku”. Ieliku ļoti daudz rakstus, jo par katru orģinālrakstu saņemu ļoti daudz cepumu. Jāpiebilst, ka katrā rakstā liku tikai 3 bildes un ievads visiem rakstiem vienāds – slinkums rakstīt. Acis aizpampušas no negulēšanas, knapi redzēt kaut ko var – kur nu vēl kaut ko parakstīt uz sava datora, kuram vēl ir vecais 14`` CRT monitors.
Nu, tā –atkal novirzījos no tēmas- ne par to ir runa – nez kāpēc, nevienam manas bildītes nepatīk L es taču tā centos .. Esmu sapelnijis ļoti daudz cepumu, bet nejūtos gandarīts – kāpēc? Es gribu vēl! Nesaprotu cilvēku nepatiku pret mani. ;( Esmu atsvešinājies no savas ģimenes, esmu pazaudējis visus draugus. Bet tas mani nerūp – galvenais dzīvē ir CE-PU-MI.
Gaidiet nākošo manu bezjēdzīgo rakstu ar dabas skatiem un negatīvos komentārus savos rakstos.
Un – es esmu tas, kurš katrā rakstā ieliek pa mīnusam – esmu atriebības pilns!
Iespējams vēl te iemetīšu savu dzīvesstāsta turpinājumu . – Iedzeršu RedBul un viss būs bumbās. Ēēē.. Laba ideja.. Uzcepšu rakstu par Red bul – Jāskatās, varbūt kaut kur var nospert. Negribās pašam kaut ko domāt.
Un - Kad es varēšu apēst savus cepumus? ;(
P.S. - ja kāds man par šo rakstu ieliks kādu mīnusu, es Tevi atradīšu un likšu lietā savu smago artilēriju, kas redzama bildē!
Atvainojos visiem tiem cilvēkiem, kuriem galīgi nav humora izjūtas, par atņemto laiku, lai izlasītu šo stāstiņu.
Cik reizes cilvēkiem jāskaidro, ka šis ir tikai joks! Neuztveriet šo rakstu tik nopietni.
Iesaku izlasīt manus nopietnākus rakstus -
http://www.spoki.lv/vesture/Brivibas-piemineklis/257628
http://www.spoki.lv/aktuali/Kas-notiek-ar-musu-televiziju/252264
http://www.spoki.lv/aktuali/Vai-Tu-zini-ka-darbojas-googlelv/250315
Bet ja pilnīgi nopietni, apskaties visus manus rakstus manā profilā. - Neesmu nemaz tik nenopietns cilvēks kā varētu likties :D