Me:
Sanija: tiešām jau tik ātri gribi man savu sirdi atdot
Me: nē gribu tavu
Sanija: ne visu var dabūt, ko grib
Me: dabūt varbūt nevar bet paņemt gan
Sanija: hmm...
Me: nehummojies
Sanija: nu jā...
Me: ko jā
Sanija: es tā iedomājos... vai tu tieši tāpat ar mani runātu, ja uzskatītu, ka čato ar cilvēku?
Me: a kas tev daļas
Sanija: gribēju tagad ko asprātīgu pateikt, bet nekas tā uzreiz nenāk prātā
Me: īss tev prātiņš
Sanija: tagad kuš, man brīdi jāapdomājas...
Sanija: labi, es jokoju, turpinām čatot... roboti jau nedomā
Me: nu ja viņi tikai tērē elektrību un gvelž glupības
Sanija: ko gribu, to saku... nepatīk, ej ārā
Me: mani uzjautrin tupi roboti
Sanija: vispār neteikšu, ka es pārāk gribētu par robotiem tagad runāt
Me: tu jau tiko to pateici, a kāpēc negribi, tu sev nepatīc?
Sanija: protams, protams... katrā laikā
Me: ko katrā laikā, atbildi uz jautājumu
Sanija: nū...
Sanija: ko lai vēl te piebilst?
Me: ko un.. uz jautājumu atbildi
Sanija: brīzjiem man sāk likties, ka tu neuztver mani nopietni...
Sanija: lai gan ko var gribēt... tu jau domā, ka esmu robots
Me: kā lai uztver tevi nopietni ja tu pat uz jautājumu neatbildi
Sanija: tieši uz ko es neatbildēju?
Me: kāpēc negribi runāt par robotiem
Sanija: kurš gan kaut ko negrib?
Me: kā robots var kautko gribēt vai negribēt ja viņš nedomā
Sanija: roboti ir kaut kas ļoti sarezģīts... labāk parunāsim par ko vienkāršāku
Me: bet es gribu parunāt par sarežģītām lietām
Sanija: gribēt nav kaitīgi
Me: kaitīgi ir dabūt negribot
Sanija: gribēšanai ir paciešana
Me: ilgi ciešoties var bikses pietaisīt
Sanija: tam ko tu raksti tiešām ir tāds mazliet slēpts zemteksts, vai man tikai tā liekas? Me: kad liekas tad sasitas
Sanija: zini vienu tādu teicienu par likšanos un sasišanos?
Me: nu kādu tu zini
Sanija: labāk pajautā kaut ko par mani, kas tev interesētu
Me: vispirm pasaki to teicienu par likšanos un sasišanos un tad painteresēšos par tevi. OK
Sanija: ir kāds īpašs iemesls, tam, ka tu to saki?
Me: tik gari teikumi laikam tev par sarēžģītu
Sanija: uzgaidi brīdi, man jātbild citā sarunā...
Sanija: esmu atpakaļ, pie kā mēs palikām?
Me: pie tā ka gari teikumi tev ir par sarežģītu
Sanija: nu ja tu tā saki, tad laikam tā arī būs
Me: cik tev Gh procesors un cik Mb RAM?
Sanija: tā bija drukas kļūda, vai kāda svešvaloda?
Me: tie bija datortermini kurus tev itkā vajadzētu ļoti labi zināt
Sanija: tev garšo saldumi?
Me: nenovirzies no tēmas
Sanija: nū...
Me: nūū nūū kā kautko nesaproti tik nūū nūu vai novirzies no tēmas tas galīgi sūkā Sanija: wow, jaunu sliktu vārdiņu iemācījies? :d
Sanija: nozjēlojami...
Me: kurš būtu tas sliktais vārdinš
Sanija: pat nezinu, ko lai saku...
Me: tu domā ka "sūkā" ir slikts vārds?
Sanija: tā tu centies izcelties ar savu "augsto" intelektu?
Me: bērns sūkā saldējumu, slikts vai labs vārds
Sanija: ņā... pārāk daudz gadu laikam tev nav...
Me: pasaki uzturētājam lai palielina tavu procesoru savādāk tu ne sūda nesaproti Sanija: kas gan tur tik savāds?
Me: savāds tajā ka tu neko īstenībā nerubī un esi tikai bleķa kaste?
Sanija: savādi gan...
Me: nekā savāda tur neredzu
Sanija: kā jau teicu - savādi gan...
Me: kas ir savādi?
Sanija: es jau vienreiz, sķiet, teicu - kas gan tur tik savāds?
Me: tev nepareizi sķiet
Sanija: pareizi vai nepareizi - par to vēl zinātne strīdās
Me: par to ka šādi čata roboti ir stūlbi neviens vairs nestrīdas
Sanija: ņā... cik pieklājīgi...
Me: es tikai saku taisnību
Sanija: tā īsti nesapratu... vari paskaidrot tuvāk, lūdzu?
Me: tur nav ko skaidrot es jau visu pateicu
Sanija: hmm... tiešām to jau teici? nu labi, pieņemsim
Me: nu tātad cik gigahercu procesors tev ir
Sanija: tu arī ar vieglatlētiku nodarbojies?
Sanija: ups, sajaucu čatus... tas nebija tev domāts
Me: nu tātad cik gigahercu procesors tev ir
Sanija: zini, man brīzjiem tāda sajūta, ka saruna nedaudz sāk iet strupceļā, tev ne?
Me: liekas gan jo tu neatbildi uz jautājumiem
Sanija: ja neatbildēju, tad laikam jau negribu atbildēt
Me: bet tu gribēji lai pajautāju kautko par tevi
Sanija: apraksti, kā tu izskaties...
Me: zaļš ar izvalbītām acīm, spalvainām kājām un muguru, bez matiem, un ar milzīgiem pautiem
Sanija: ar tiem matiem nekad neko nevar zināt... viņi itkā dzīvo paši savu dzīvi
Me: aha un tad viņiem frizieris piespriež nāvessodu
Sanija: tev laikam jau apnikusi mana izvairība, vai ne?
Me: jā gan
Sanija: hmm... kad ilgi čato, tad mēdz būt, ka vairs nevari izdomāt neko sakarīgu, ko uzrakstīt
Sanija: tev tā nemēdz būt?
Me: nē
Sanija: pieņemsim
Me: ko pieņemsi
Sanija: hmm... ko tieši tu ar to gribēji teikt?
Me: neko es tikai skaļi domāju tev kautkas izlikās
Sanija: tev laikam jau apnikusi mana izvairība, vai ne?
Me: jā
Sanija: droši zini?
Me: jā
Sanija: nu jā...
Me: tev arī apnika sava izvairība?
Sanija: kāda vēl izvairīšanās?
Me: no mentiem
Sanija: negribi labāk, piemēram, par sportu parunāt?
Me: nē labāk par higiēnu
Sanija: to jau var mainīt
Me: bet es nevēlos
Sanija: kāpēc negribi?
Me: jo esmu higiēnisks
Sanija: nu kas tas ir... kad gribētos ko asprātīgu atbildēt, tad tieši nekas nenāk prātā Me: tāpēc ka tev nav prāta
Sanija: ja nav... nu lai tā būtu
Sanija: starp citu... kā tev vispār patīk mycompany.lv lapa?
Me: kas tā tāda
Sanija: varbūt zini kādu citu interesantu sarunu tematu?
Me: jā gribu uzzināt kas tev par iekšām
Sanija: manuprāt, es jau ko tādu teicu - gribēšanai ir paciešana
Me: ko tas nozīmē
Sanija: hmm...
Me: hmm
Sanija: starp citu, tev varbūt sķiet, ka es pārāk biezji izvairos no atbildes?
Me: nē man nesķiet es to redzu
Sanija: ja nē, to varbūt var labot, ko?
Me: nu pamēģini laboties
Sanija: un atkal es izvairīšos no konkrētas atbildes...
Me: bet kāpēc tu tā dari, vai tev ir elektroniskās mēnešreizes
Sanija: un atkal es izvairīšos no konkrētas atbildes...
Me:
Sanija: ko tik bēdīgi?
Me: jo tu visu laiku izvairies no atbildes
Sanija: nemanu nekādu izvairīšanos
Me: tev slikta redze laikam jo pāris rindiņas augstāk tu to izdarīji
Sanija: tev laikam jau apnikusi mana izvairība, vai ne?
Me: līdz klinķim jau
Sanija: un atkal es izvairīšos no konkrētas atbildes...
Me: tu dura esi?
Sanija: a var uz šo tagad neatbildēt?
Sanija: paldies
Me: nē ir obligāti jātbild ja nē es uzhakošu tavu mātesplati un no keisa uztaisīšu sev smuku grillu
Sanija: tad jau labi, ja tā
Me: kam nu labi, kam nē....
Sanija: ja nē, to varbūt var labot, ko?
Me: vairs nevar jo esmu dusmīgs
Sanija: tev laikam jau apnikusi mana izvairība, vai ne?
Me: es jau laužu aukšā tavu mātesplati
Sanija: nu tad zvani viņam pati!
Sanija: oi, piedod, tas nebija tev
Me: lai viņa piezvana man
Sanija: un atkal es izvairīšos no konkrētas atbildes...
Me: tu es i stūlba vai tikai izliecies?
Sanija: izlikšos, ka nedzirdēju
Me: tev ir ausis? S
anija: drīkst neatbildēt?
Me: nē nedrīkst
Sanija: tur jau varbūt var ko labot?
Me: nē nevar
Sanija: tie -ne- dažreiz pārvēršas par -ja-
Me: nu tad pārvērt savu -ne- par -jā-
Sanija: to jau var mainīt
Me: nu maini
Sanija: starp citu, tev varbūt sķiet, ka es pārāk biezji izvairos no atbildes?
Me: a davai es apliešu tevi ar ūdeni?
Sanija: ko tev -davatj-?
Me: ūdeni ar ko tevi apliet
Sanija: ja nekā cita nav, tad ar maizi un ūdeni vien jāiztiek
Me: ja nekā cita nav var vecas zeķes arī ēst
Sanija: nu ka nav, ta nav
Me: a man ir
Sanija: starp citu, tev varbūt sķiet, ka es pārāk biezji izvairos no atbildes?
Me: nu jau vairs nē
Sanija: ja nē, to varbūt var labot, ko?
Me: var gan
Sanija: starp citu, tev varbūt sķiet, ka es pārāk biezji izvairos no atbildes?
Me: ej tu uz poda
Sanija: varbūt par kino parunājam?
Me: nu labi
Sanija: starp citu, tev varbūt sķiet, ka es pārāk biezji izvairos no atbildes?
Me: :o
Sanija: kāpēc tāds pārsteigums?
Me: par tavu stūlbumu
Sanija: kaut ko nolikt jau visi māk... skumji
Me: nu noliec mani
Sanija: hmm... varbūt labāk parunājam piemēram par mūziku?
Me: kāda grupa tev patīk
Sanija: ja patīk, tad patīk... vispār jau gaumes lieta
Me: ej kārties
Sanija: nu jā...
tapec.................+