Triks ar lampiņu4

Ilmārs sēžot savā mīkstajā klup krēslā un iemalkojot vīna glāzi, nevis pašu vīnu. Bet tas tā labāk neiedziļināsimies. Viņam atausa atmiņā lielākais dzīves piedzīvojums. Tas stāsts kļuva leģendārs, bet pašu Ilmāru aizmirsa. Reiz tas notika, Ilmāra studenta gados, kopmītnēs, bija Ilmāram ar istabas biedriem, kārtējais tāds kārtīgs kodiens. Pudelēm tukšojoties un jautram prātam kļūstot. Visi bija manāmi stingri iesiluši. Un vēlējās izklaidēties, katko jautru izdarīt. Te pēkšņi klauvējiens pie durvīm. Ilmārs atverot durvis, tur stāvēja Liene kas gribēja lai viņai ieskrūvē lampiņu. Ilmārs: "Nav problēmu!" taisot rāvēju biksēm vaļā un ķerot pēc savas sardeles. Liene:"Muļķis esi, ko tu dari? Istabā izdega lampiņa ir jāieskrūvē cita." Ilmārs dusmīgi: "A ko uz reiz neteici, es saratu tev vajag!" Tā kā Liene bija maza auguma nebija spējīga atsniekt lustru. Un Ilmārs bija 1m90 garš lentenis. Aizgājuši uz Lienes istabu pa tumsu gāja jautri. Savandija visu istabu Lenei, un vel pārējie atnāca tad vispār bija bardaks. Uzkāpis uz krēsla un rokā lampiņu turot, ar otru rogu skruvēja izdegušo. Izdegušo lampiņu bija ielicis zobos bet ieskrūvēja jauno, bet Liene nebija izslēgusi elektrību, no spožuma Ilmārs sašķiebās un nokrita no krēsla, un lampiņa viņam iesprūda mutē. Un ārā dabūt vairs nekā. Ilmārs uztraucies, apsēdās uz gultas, nezinādams ko darīt. Nosvīdis aiz bailēm, un vel draugu lielā smiešanās. Tā iespaidoja Ilmāru, ka sāka raudāt Ilmārs. Pēc smiešanās lēkmes, visi sāka domāt ko darīt.