Kā lai nosaka, ka tu jau esi pilnīgā tūtā un tev jau pietiek 
Tu saproti, ka dziesma, kuru tu klausies patiesībā ir beigusies jau desmit minūtes atpakaļ.
Tu sāc nopietni apsvērt jaunas reliģijas veidošanu, kas balstās uz picas ēšanu.
Tu uzsāc jaunu teikumu jau kāda iesākta teikuma vidū.
Tava soma ir tukša un tu nezini kāpēc.
Tu ieej veikalā un saproti, ka tev nav naudas, jo visu esi iztērējis zālei.
Tu stāsti joku kādam, kurš tev to pastāstīja divas minūtes atpakaļ.
Tu runā ar savu kaķi un kļūsti dusmīgs, jo viņš tev neatbild.
Tu runā ar savu kaķi un viņš tev atbild.
Tu esi izgājis datorspēles pirmo līmeni un kad apskates pulkstenī, izrādās, ka tas tev ir prasījis piecas stundas.
Tu ar interesi skaties TV, kas nav ieslēgts.
Tu veido teikumus kā trīsgadīgs bērns.
Tu aizej uz Makdonaldu un atslēdzies ar seju savos frī kartupeļos.
Tev ienāk prātā ideāla ideja izjokot vietējās policijas priekšnieku.
Viss, ko tu dzirdi, ir "nedaudz" par smieklīgu.
Ceļš uz virtuvi tev šķiet kā neatkārtojams ceļojums.
Tu dari vienu lietu, to pārtrauc kāda cita lieta un tu vairs neatceries, ko darīji iepriekš.
Tu pamosties no rīta žirgts un gatavs jaunai darba dienai, bet īsi pirms došanās uz darbu saproti, ka ir brīvdiena.
Tu guli jau 5 minūtes pēc filmas sākuma.
Tu apstājies pie STOP zīmes un gaidi, kad tā kļūs zaļa.
Tu pusstundu kaut ko meklē, bet tad saproti, ka turi to rokā.
Savās brokastu pārslās tu gāz visu ko, tikai ne pienu.
Kāds tevi pasveicina, bet tu atbildi pēc 45 minūtēm, kad esi sapratis, ko viņš teica.
Ārpus pilsētas tu brauc 60km/h.
Pilsētā tu brauc 15km/h.
Tu jūties varens, jo tikko esi pieveicis savu suni blenšanas konkursā.
Tu pasūti picu, divas stundas to gaidi un tikai tad saproti, ka neesi to pasūtījis.
Tev paiet 10 minūtes līdz tu saproti kā darbojas drošības josta.
Tava sejas izteiksme ir šāda:
