Tā runā bērni (jautri stāstiņi)7

Agrs rīts. Braucu autobusā no Kuldīgas uz Rīgu, skan Radio Skonto. Radio diktori pasludina telefonkonkursu pašiem mazākajiem klausītajiem.. Tiešajā ētera atskan priecīgas mammas balss, kurai izdevies sazvanīt radio un klausule tiek iedota mazajam konkursa dalībniekam. Seko iepazīšanās ar jauno konkursa dalībnieku un radio diktori nolasa konkursa jautajumu: "Kur kāmis slēpj savus krājumus?"  Mazais konkursa dalībnieks nostājas uz pauzes un sāk domāt.. Klusums ieilgst un radio diktori sāk viņu uzmundrināt: "Saki droši.. Nu Tu taču noteikti to zini.." Mazais  saņemās un sper vaļā pareizo atbildi: "Zem astes!!!"

Atkal esmu autobusā un braucu uz Rīgu. Man priekšējos sēdekļos sēž mamma ar savu mazo ķiparu. Māmiņa izlēmusi brauciena laiku izmantot lietderīgi un sāk savam mazajam ķiparam mācīt skaitīt, rādot uz pirkstiem; 1-2-3-4-5, 1-2-3-4-5.. un tā vairākas reizes..  Kad viņai šķiet, ka nu jau gana un mazais visu ir sapratis, sākas eksāmens skaitīšanā: mamma parāda viņam vienu pirkstu (ne vidējo, kā varbūt padomājāt) un jautā: "Kas tas ir?"  Sīcis nopēta to un atbild: "Tas ir liels pirksts"

  Brīdi vēlāk, tai pašā autobusā.. Sīcis sež pie loga un vēro rudenīgo ainavu ceļmalā. Braucam garām krūmu pudurim ar nobirušām lapām. Maizais, dziļdomīgi lūkojoties uz to, saka: "Jāa... viss jau novākts"