Sv. Reņģes diena Elejā. Šajā dienā katrs pilsonis veikalā nopērk reņģi, taču nepatērē pusdienās, bet palūdz reņģei piedošanu par daudzkārtēju apēšanu. Tikai pēc nedēļas svēto reņģi drīkst lietot uzturā.
Suņu un cilvēku solidaritātes, šajā dienā Alūksnē visi apliek kaklu siksnas un rotājas uzpurņiem, iet četrrāpus un sasveicinoties apostās.
"Pulksten četros dienā uzēdam putru". Svinamdiena Liezenē.
Gulbenē ar vairākām brīvdienām plānots svinēt Parīzes Dievmātes katedrāles svētkos.
"Krietni virs 60 diena". Šajā dienā sumina visus, kam kaut kas ir virs 60: istabā kaķu, pokemonu fauķiku, polietilēna maisiņu utt.
Sivēnu pasta diena. Nosūti apsveikumu ar speciālo pasta sivēnu.
Kreisās kājas svētki, šajā dienā kreisai kājai ir brīvdiena.
Ar slēpēm gulēt iešanas svētki Talsos. Visi nogaida vakaru, apliek slēpes un kāpj gultā, kur tad svin visu nakti.
Šugerbušu diena, šajā dienā Liepājā visi, kam uzvārds Bušs, bučo visus, kam uzvārds Šugers.
Kārniņu diena. Starptautisks pasākums, kuru svin kārnie cilvēki. Apliek sevi ar kārniņiem, lai vismaz vienu dienu izskatītos dūšīgāki...
Ciešo apakšbikšu diena. Šajos svētkos visi apvelk 2 līdz 3 numurus apenes par mazu, bet smaida visu dienu, kā nu spēj pasmaidīt...
Kartupeļu Vilīša diena Mazsalacā. Kartupeļu Vilītis iet no mājas uz māju un iedzer pa mēriņam, uzkožot kartupeli.
Mana bilde avīzē. Šos svētkus svin Cēsu estrādē. Sanāk kopā visi, kam bildes bijušas avīzē un svin. Galvenais ir ierašanās: "Sveiki, es esmu klāt!" Cik reizes bilde bijusi avīzē, tik reizes "jāierodas" un jāsaka teksts.
Nepīpētāju pīpēšanas diena- reizi gadā visi nepīpētāji sabrauc uz svētkiem Piltenē un savelk dūmus līdz zaļiem vaigiem.
Prūša diena- visi kāpj kalnā, dzer kefīru un kā nu kurš prot, laižas lejā.
Vinnī Pūka diena Carnikavas bērnudārzā, kura iemītnieki tai par godu nometa krietnu pūku.
Pilnīgi jaunā spēka diena, kad visi sastājas rindā, lec "Dzērvītē" un kliedz "Kurlū- kurlū!"
Audekla Nēzdoga lietotāju diena, kad visi ņem salvetes un tik šņauc.
Uzvelc televizoram biksītes svēti: tie ir tiklības svētki Taurupē, visās reizēs, kad rāda "plikos" kadrus, svinētāji uzvelk biksītes teļļukam.
Kuvrik-Puvrik diena. Māmuļas pagastā tajā dienā visi pastnieki, jo ciemā visi iedzīvotāji ir katrs sev pastnieks, saviem velosipēdiem uzliek četrkantainus, ovālus vai trīsstūrainus riteņus.
"Kaifa" diena. Izvisu pagastā šinī dienā notiek ūdens atrakcijas, šļūcot pa lielo kaņdžas dzenamo trubu.
"Kvasa Basa" diena. Gāmuļu ciema vecākais šinī dienā ielien vecā kvasa cisternā un dzied dziesmas. Pārējie trīs ciema iedzīvotāji sadodas rokās un dejo ap cisternu.
"Cisu maisa" diena. Šinī dienā Vilkuvāņu iedzīvotāji staigā ar spilvenu biksēs.
"Es i losīc" diena. Lohiņu pagasta iedzīvotāji šinī dienā dekorē savas ausis ar kaltētām reņģītēm un vēlāk visi savācas ciema operas mājā, kur nodzied slaveno dziesmu "Es i losīc".
Nedēļu pēc Valentīna dienas latvju tauta svin Gribamdienu- svinētāji iziet prostitūtu pulcēšanās vietās un paskatās, vai tad tādus kā viņi kāds arī ņems.
Nodoto pudeļu dienā visas nodotās pudeles tiek nodotas vēlreiz.
Gūtmaņa alā neiešanas diena.
Vārpatu un baladu aizsardzības diena.
