Un vēl saka, ka diskriminācijs vairs nav - tikko es, normāls čalis, ieeju skuķu tualetē, tāds trobelis pa gaisu aiziet!
Reizi mēnesī pie manis nāk pastnieks ar pensiju. Viņš atnāk, atdod man naudiņu un uzreiz aiziet. A kas man traukus izmazgās, ko, a?
Es vairs nevaru izturēt. Man ūdens smeļas mutē. Nevaru galus savilkt kopā. Grēku plūdi, goda vārds. Johaidī! Sametiniet man to dušas šļauku!
Cienījamais kaimiņ! Vēlējos jums izteikt nelielu piezīmi. Mēs kolektīvā ar citiem kaimiņiem nolēmām, ka jums jāpārtrauc uz tualeti un virtuvi doties absolūti kailam, kā nekā - komunālais dzīvoklis...
Jūsu frizētava pirmdien man izveidoja frizūru, kura pēc otrdienas niršanas Daugavā un pēc šodienas braukšanas ar mopēdu ir deformējusies! Lūdzu sodīt atbildīgās amatpersonas, kā arī atlīdzināt man radīto kaitējumu!
Aizbraucu uz dziesmu svētkiem. Nu neļāva man ne dziedāt, ne dejot! Nu kas i ka es neesmu koris un bez puslitra nedziedu?
Cienījamā Rīgas dome! Padevīgi lūdzu jūs atcelt aizliegumu sēdēt zālītē, jo konkrēti es pagājušajā dzīvē esmu bijis govs, un tā ir mana dabiskā vide.
Draugi dzimenē uzdāvināja grāmatu! Izlasīju, pārlasīju vēl 2 reizes- kaut kā nesapratu jēgu... Draugi – lūdzu, nedāviniet man Telefonu grāmatas.
- Tas jūsu krancis regulāri uzmācas mūsu pūdelītei! - Paši vainīgi, audzināt vajag, paskatieties, kā viņa staigā - dibens pliks, aste gaisā!
Lūdzu palīdziet! Kaimiņš regulāri rāda mūsu zirgam pliku pakaļu, un zirgs pēc tam atsakās iet pa vagu, apsēžas uz lauka un nav izkustināms.
Jau ceturto diennakti nevaru atvērt seifu! Ja kāds zin kodu- zvaniet!
Cien. redakcija – kā tas nākas, ka stāvot pagalmā zem laternas uz mana uzvalka neviens balodis neuzlaiž laimi, ja tai pašā laikā kaimiņam Žanim visa mugura jau praktiski balta un viņš ir laimīgs!!!???
Cien. trolejbusu pārvalde! 7 maršruta trolejbusa vadītājs pieturas izrunā kaut kādā nesaprotamā valodā - viņš saka Ķīpene, Baložu iela - mentene, pa Brīvības ielu saka - Purčiku! Nav skaidrs.
Ulbrokas kapu vadība! Pieņemiet mērus - kapracis rok kaut kādas haltūras mežā pie Tukuma!
Mūsu kāpņu telpā dzīvo viens rupjš vecis. Kad es šo pasveicinu – „Čau kretīn, ko blisini acis?” Šis ņem un man rupji izlamā.
Katru dienu trīs vārnas pie mana loga vairākas reizes uzdzied "Ai, dritvai kociņ, tevi mīlu!" un es nespēju noturēties - man pilnā balsī jādzied līdz.
