Reiz dzīvoja padebīls zirgs. Kājas šim nebija, nē. Pavisam. Redziet, ja dienu dienā šis zirgs tiek regulāri piemīzts, nav par ko brīnīties. Septiņjūdžu gangrēna. Ārsts lepni noteica, nometot iekosto citronu uz sava darbagalda uzreiz pēc zirga aplūkošanas. Šis zirgs izrādās bijis ievērojams ar savu izteikto debīlismu. Reiz zirgs, būdams daunis, izleca no 16.stāva loga no kāda daudzdzīvokļu nama Mežciemā, noveicās, ka šamais izdzīvoja.. varbūt. Zirgs satraumēja savas varenās kājas, nokrītot uz arbūziem, kuros bija sasprausti debīlie telefoni un pudeles. Kāds garāmejošs bomzis to redzot tikai nosmējās un zirgu apmīza, kas bezspēcīgs gulēja uz zemes izdvešot vājprātīgas, es teiktu, idiotiskam vilkam līdzīgas skaņas. Zirģels šeit gulēja 20 gadus dienu dienā tiekot apmīzts ar toksisku, sērainu urīnu no garāmejošajām bomžu paaudzēm, kuras jau bija pārdzīvojušas Latvijas vulkāna izvirdumu. Reiz kāds stulbs daunis šo zirgu paņēma rokās un savos ratos aizveda pie ārsta. Viņš šo zirgu gribēja pārdot orgānos. Ārsta atzinums bija, ka šis zirgs ir nederīgs ar gangrēnu slims debīls daunis. Uz galda kūpēja 20 gadus vecs iekosts arbūzs ar nokia 1337 šķembām.
Tev patiks šie raksti
