Visu pagalma meiteņu sapnis - pamuļķis, cerības sniedzošs alkoholiķis, deģenerāts, lumpenis un lieliski uz ģitāras spēlējošs pirmais puisis ciemā - Vitja. Vitjam bija Toma Krūza izskats, Danas Borisovas smadzenes, Rokko Siferedi gēnitālijas, aizraujoši trinkšķināja uz šesstīdzenes, kaut ko bubināja par mīlošu mīlestību un neskaidri skatījās acīs, reāli tēlojot Hatiko. Katja nolēma "Tā ir mīlestība". Un pirmais adkvātuma vilciens nogāja no sliedēm... Romāns ilga gadu, bija prātam neaptveramas serenādes zem loga, no klumbas noplēstas margrietiņas un kaislīgas kopulācijas kāpņu telpā, Katja dzemdēja pirmdzimto, pirmdzimteņa tētis dzīvespriecīgi dzēra, brīvajā laikā gulēja uz dīvāna, bojāja gaisu, kasīja piekto punktu un stātīja sievai, ka pēc dzemdībām viņa esot kaut kāda sabojājusies un izplūdusi gurnos...
Otrais pielūdzējs parādījās tikpat ātri un negaidīti kā plānprātīgais vienšūnis Vitja, jaunais gruzīņu-čečenu-ebreju zaglis Katjas dēļ visiem apriņķī izsita purnu, tai skaistā arī rupeklīgajai saldējumtantiņai Ņinai Arkadevičai un Katjas vīram, kas neiedomājami sajūsmināja Katju un viņa nolēma "Lūk kur mīlestība!". Viss pēc vecās shēmas: mendelsona maršs, bankets ar trīs simts viesiem tantei Mananai un Ivanam Izraiļivičam no Pjatigorskas, lelle uz kapota, Lera Kudrjavceva un Nikolajs Baskovs - kāzu vadītāji, lezginka, šaušana uz policiju, nauda - uz augšu un laime mājā... Katja nekavējoties staltajam un harizmātiskajam mačo ar spalvaino krūti dzemdēja dēlu... Piekaut līdz nāvei un krāpt pat ar auklītēm bruņinieks sāka nekavējoties. Apskaužamais, temperamentīgais līgavainis periodiski lauza mīļotajai degunu, kājas, rokas un pašnovērtējumu, pēc desmit briesmīgā vardarbībā pavadītiem gadiem Katja aizdomājās: "Varbūt kaut kas nav tā? Var būt, ka jāaiziet man?"
Katja gāja prom caur dārziņiem, mainot paroles, izskatu, dzimumu un valsti, jo redzies laulenis bandīts izrādījās atriebīgs, cietsirdīgs, ļaunatminīgs un neiedomājami viltīgs, radījums centas ar saviem taustekļiem ielīst it visur, dabūt bijušo un atgriezt pilī, lai apmierinātu miesīgās iegribas un viņa kalpotu planētas zeme imperatoram. Biedris zaglis ar saviem izgājieniem ārkārtīgi nogurdināja debesu kanceleju un puiši uzdāvināja nemierīgajam sadistam vēzi ceturtajā stadijā, tirāns un tiepša sadega dažos mēnešos, Katja varēja atgriezties valstī...
Šeit, atbilstoši žanra labākajām tradīcijām, Katju gaidīja precēts Donžuanīgs dzīves baudītājs, kurš zvērēja un dievinājās, ka ir uz šķiršanās robežas un vajag tikai gadus 40 paciesties un zelta atslēdziņā būs mūsu. Katja nekavējoties iemīlējās, nu bet kur vēl tādu laimi atradīsi: vecs, plikgalvis, resns, asā pusmūža krīzē, ar trim bērniem no iepriekšējām laulībām, nedēļām ilgi nezvanošs perverss narciss, ar pataloģiskām psihikes izmaiņām, savos 49 dzīvo ar māti, viņu morāli iznīcinošs. Tas nav līgavainis, bet sapnis, nu nekā garām nepaiet. Katja mīlēja kaislīgi un pašaizliedzīgi personāžu, kas tik pat tehniski viņu ignorēja, slaucīja kājas, šķaudīja uz Katjas pašnovērtējumu, valsēja uz viņas lepnuma, uzkoda viņas pozitīvismu un dzīvesprieku, ar prieku atraugājās un prasīja pēc papildinājuma... No šī vienreizējā cilvēka Katjai piedzima meita...
Turku animators uz Katjas kartes parādījās negaidīti... Pirms viņa bija pilnīgs burvīgs bārdains baikeris ar ļigavu-modeli, kurš rakstīja nesakarīgas sms, atbrauca pa naktīm un daiļrunīgi klusēja, atslienoties pret sienu. Egoistiskais autists ar pašnovērtējumu Semipalatinska izmērā bija trīsgadīga bērna attīstības līmenī, bet pilnībā apbūra Katju ar motociklu un bildēm instagrammā. Pazuda atomiskais svētku krancītis apprecot savu mīļoto, kura sadeva brutālajam pa kaklu un aizliedza pat laikot svešas sievietes, viņu pieķēdēja ar stingru kaklasiksnu un iedzina aizgaldā jokaino alfa-tēvaini.
Turku animators nebija precējies, brīvs kā vējš, runātīgs un kādu pusotru nedēļu Katjai zvērēja mīlestību, Katju nesamulsināja, ka animators zina alfabētu pa pusei un interesējās par trim lietām - par Katjas pakaļgalu, saviem neskaitāmajiem selfijiem ar pielaizītajiem matiem un īrējamās istabas kaimiņu Tarkanu. Katju īpaši pārsteidza fakts, ka dārgais drukātājs-saldumiņš pēc desmit dienu pasakainās mīlestības no viņas aizgāja pie vīrieša, kas bija jaunāks un skaistāks par Katju. Šabloni nežēlīgi ira pa vīlēm, kā Krievijas ekonomika no sankcijām.
Tālāk bija, dievs apžēlojies un pasargā, top pirmais, tavu māti, katru dienu kaut ko rakstošs un visur check-in veicošs blogeris. Kurš pēc daiļrunības, histēriskuma un mainības pārspēja visus šizofreniķus un planētas Zeme histēriķes, neatzīts ģēnijs, cilvēks ar smalkāko dvēselisko uzbūvi, ar intensīvu ikdienišķu burtu izspiešanas vajadzību, laiku vākšanas un pašapmierināšanos ar saviem garadarbiem.
Zoofili, pedofīli, zaglīgie deputātu kandidāti, precēti apaļvēderi, kleptomāni, kāršu spēlmaņi, zagļi un blēži, laulību afēristi, sladkaislīgi turku animatori ar hipotekāro kredītu un mīļākie, šizofrēniķi, sadisti, jebkura veida izvirtuļi, lobotomiju pārdzīvojuši agresīvi vatņiki ar bipolāriem traucējumiem netraucēti uzsūcās Katjas matricā rūpnieciskos apmēros, Katja raudāja, tēlaini lauzīja rokas, pēc tam iznesa draudzeņu smadzenes, un, pēc atgulēšanās kārtējā neirožu klīnikā, atrada kārtējo izcilo eksemplāru no pielūdzēju pūļa ar kliedzieniem: "Jā viņš ir lielisks, jūs ko? Viņu vienkārši radinieki iegāza un biznesu atņēma! Mēs tūlīt pārdosim nieri, jaunāko meitu verdzībā, atdosim miljons dolāru parādu un kā sāksim dzīvot! Viņš - mīļš un tantiņām palīdz pāri ceļam pāriet, strazdu būrus būvē, uzdāvināja uz 14 februāri paštaisītu kartiņu!"
Te Katjas matricā parādījās parasts puisis Šaska. Viņš bija brīnišķīgs jurists, atsaucīgs un gaišs puisis, tīrākais un mīļākais, patiesi mīlēja Katju un viņas iepriekšējo laulību trīs bērnus... Otrajā aplidošanas mēnesī Katja pie sevis noteica, atzīmējot Saškas kompānijā savu četrdesmitgadi,
- Garlaicīgs tu kaut kāds...
Kaut kas debesu kancelejā izrāva 100 gramus, nometa meitenītes Katjas lietu uz galdu un klusi noteica: "Ej tak tu n@#_j Katja, ja jau tu tā..."
