Sporta zālē0

Tie nav mani piedzīvojumi!!!

Es biju jauka sportiska meitene. Kārtējo reizi vēlējos doties uz treniņu ,bet atcerējos ka jānoskuj kājas. Man mājās bija epilātors kuru nācās meklēt pusstundu ,un bez panākumiem! Sapratu ka ar pinceti būs ilgi. Nekā cita nebija un nācās ņemt tā saucamo izolentu. Pagāja vēl desmit minūtes kamēr aplīmēju kājas ar izolentu. TĀS tik bija sāpes!!! Noplēsu pirmo strēmeli. Gandrīz visas spalvas palika. Tā sanāca ar visām strēmelēm. Ar pusskūtām kājām sapratu ka nav laika un jāiet trenēties. Par laimi izskatijās ka zālē neviena nav. Sāku cilāt svarus. Zālē laikam vēl neviena nebija. Pārgāju pie kājām. Un man uzradās lielais brūnā lāča draugs pirdiens. Tākā biju viena atļāvos to palaist brīvībā. Un tad no stūra iznāca kāds vīrietis kas beidza treniņu. Paskatijās uz mani ar škībām acīm un pasteidzās prom.