Jauns raksts ir klāt!
Mums visiem NOTEIKTI ir nācies nofeilot tā, ka pat atceroties sarkstam!
Ļooti daudzi spoki kautrējās, vai bija pārāk perfekti un nekad dzīvē nav notizlojušies.
P.S. Paldies tiem, kas padalījās ar savām atmiņām! 
Cheers! 
Spoku feili iz dzīves.9
144
0
@Sasha_Aleksandrs
Eh, kādi feili tik nav bijuši, pārsvarā gan jaunībā , kad apprecējos prātīgāks paliku :D Kamēr maziņš biju,maziņi feili.. kā saka, aug buciņš, aug radziņi... Par visiem feiliem pat stāstīt nedrīkst. Tagad jau laiks parakstam par valsts noslēpuma izpaušanu ir iztecējis, arī pati tā iekārta ir sabrukusi tā ka varu atzīties :D Dienēju Aizbaikāla kara apgabalā, raķetniekos, biju bruņojuma daļas komandiera personīgais pisars ( rakstvedis ) . Tad nu pēc nodienēta gada šefs man desmit dienu atvaļinājumu uz mājām piešķīra. Par godu tādiai laimei vajadzēja tautiešu priekšā uzstāties pirms prombraukšanas, mēs tur desmit letiņi dienējām tajā daļā. Tā nu vakarā, kad oficieri jau bija pa mājām izklīduši, es devos uz štābu uz šefa kabinetu pie seifa. Seifa atslēgu šefs man uzticēja lai pašam nav ar dokumentiem jāķēpājas. Seifā glabājās arī kanna ar tīro spirtu kurš bija paredzēts raķešu optikas un kontaktu tīrīšanai, bet kurš reti kad nonāca pēc pielietijuma paredzētajam mērķim, ofiņi to pamazām savām vajadzībām izlietoja pēc šefa svētības, Tā nu nolēju lielāko kannas satura devu, kannu sagāzu tā lai izskatās, ka kanna apgāzusies un izlijusi ( cerēju, ka tāda viltība izrullēs cauri ) un devos uz kazarmām cienāt palicējus... Kaptjorkā cauru nakti gāja vaļā spietošana kā bisu stropā, ne tikai letiņi, bet arī daudzi citi koriši ieradās uz haļauno ballīti. Lustes gāja vaļā lidz agri no rīta mani iesēdināja vilcienā... Atgriežoties pats komandieris mani sagaidīja kā nogrēkojušos dēlu, apsveica ar atgriezšanos un piesprieda piecpadsmit surtkas gubā, piebilstot, ka krievu oficierim spirts ir svēta lieta, lai par maz neliktos osobisti vēl sāka šūt lietu par sabotāžu un diversiju, tipa es esot visu raķešu daļu vairāk kā uz diennakti no ierindas izsitis, pus daļa staigāja pēc manas aizbraukšanas kā dullas mušas, sagrāvu karavīru fizisko un morālo stāju :D
/Anonīms./ Gājām 5. klasītē un kā katru mācību gada noslēgumu teicamniekiem bija ekskursija. Jā, arī man tajā laikā bija diezgan labas atzīmes un es par brīvu varēju doties ekskursijā. Braucām uz Siguldu, jo ja nemaldos, galamērķi bija Turaidas pils un bobsleja trasi. Braucām līdz pilij, bet ieraudzījām Panorāmas ratu un visi vēlējāmies tur doties. Tie, kam nebija bailes no augstuma iesēdās ratā, bet mēs bailuļi palikām uz zemes. Pastaigājāmies ar draugu bariņu tur pat apkārt un ieraudzījām bariņu jauniešu, kas dzēra un pīpēja. Gājām garām un pēkšņi viens no bariņa iesaucās, vai mēs negribot aliņu. Es, mazais varonis, teicu, ka labprāt un tieši tad man aiz muguras skanēja audzinātājas balss:” Nu ko, iedzersim?”. Viņa pazvanīja maniem vecākiem un uzlūdza tos uz sarunu. Visu atlikušo ekskursijas laiku man nācās sēdēt autobusā.
Reklāma
/Anonīms /. Bija 9. klases izlaidums un mums kā 8. klasei tas, protams, bija jārīko. Man bija tipiskā problēmu, kuru skolotājiem skandināju gandrīz divus gadus uz visiem svētkiem: Man nav Uzvalka bikses un kurpes. Šoreiz sametās kauns par savu izskatu, jo kā tu skaistām meitenēm kleitās vari stāvēt blakus džinsās un botās? Nācās uzvalku aizlienēt, bet tā kā neesmu no mazākajiem augumā, ar to sanāca problēma. Uzvalku dabūju, kurpes arī, bet bikses bija par garu. Tās nācās nedaudz noīsināt iešujot, bet kurpes man bija nedaudz par mazu, tādēļ nācās ar saspiestām kājām nostrādāt tās stundas, bet tad tikai tā jautrība sākās. Izlaidumā mums puišiem bija sarunāts, ka meitenēm jāpasniedz roka, nākot lejā no skatuves (absolventi sēdēja uz skatuves). Protams, meitenēm tas netika pateikts, tādēļ viņas vienmēr noskrēja lejā un puiši nekad nepaspēja nemaz līdz skatuvei aizskriet. Man bija iedalītas divas meitenes, bet es, kā jau visi puiši, nepaspēju pasniegt roku pirmajai meitenei, tādēļ es nedaudz pārcentos ar otro meiteni. Vieta, pa kuru lejā nāca lejā absolventi, bija noklāta ar paklāju. Viss jau būtu jauki, bet paklājs nebija labi pienaglots. Es, steidzoties pie meitenes atspēros no paklāja, bet paklājs izslīdēja un es gandrīz izlīmējos, paraujot līdzi mikrofona statīvu. Kritiens bija ļoti smieklīgs, jo paliku tādā pozā uz viens kājas, bet paspēju atrauties atpakaļ. Tas, protams, izraisīja smieklus visā zālē un ,protams, manī pašā. Bet tur jautrība nebeidzās. Atrāvies atpakaļ, es pasniedzu meitenei roku, bet viņā nesaprata mani, domājot, ka es ar viņu sasveicinos, paspieda man roku. Protams, smiekli man nāca vēl visu laiku stāvot uz skatuves un gaidot puķes, lai tās savāktu.
@MrJebzy
Nuuu pašus apkaunojošākos notikumus jau kauns stāstīt...bet vienīgais, kas tā tagad nāk galvā ir, tas ka man kādreiz nesanāk kāds triks, un es vienmēr tad skrienu prom, un operators paliek viens ar skatītājiem, tas ir tā apkaunojoši viņam, bet bija tāds gadījums, ka triks nesanāca, skrēju prom un nokritu. Tas bija diezgan apkaunojoši man, bet tā kā aizskrēju, tad nekas traks nebija, vienīgi operators par mani nenormāli smējās
/Tulkots./ Man bija 18 un toreiz biju ar kopā ar kādu jauku meiteni. Viņai bija dzimšanas diena un izlēmām to nosvinēt divatā, jo viņas vecāki dodas uz lauku vasarnīcu. Tā nu nopirku ziedus, nelielu pārsteigumu, bet izlēmu viņu pārsteigt un ielavīties pa logu. Bija patumšs un kā plānojis es ielavījos mājā, jo viesistabas logs gandrīz vienmēr stāvēja vaļā. Ielīdu un devos uz viņas istabu, bet pēkšņi ieraudzīju viņas siluetu virtuvē. Pielavījos un saķēru viņu aiz sēžamvietas sakot: „Mīļā, esi gatava uz nerātnībā?”. Piepeši viņa iekliedzās un tā nebija viņas balss. Iedegās gaisma un es redzēju, ka tā ir manas draudzenes māte. Ak, Dievs, man bija kauns... Mēs vēlāk izšķīrāmies, bet man vienalga paliek neomulīgi, atceroties šo incidentu.
Reklāma
/anonīma./ Bija kārtējā krievu valodas stunda. Atceros, ka toreiz mums vajadzēja sadalīties grupās un izrunāt iepriekš ņemto tēmu. Ar grupu man paveicās, jo nokļuvu pie savas draudzenes un 2 klases izskatīgākajiem zēniem. Nonākdama šādā grupā, man krievu valoda palika pēdējā vietā. Mēs runājāmies par ballītēm, izlaidumu un citām tajā laikā aktuālajām tēmām. Skolotāja bija ļoti veca un arī lielu stingrību neizrādīja, tāpēc netraucēt varējām runāties. Rokā es virpināju pildspalvu, kura man pēkšņi izkrita no rokas. Es sniedzos pēc tās, bet tā bija aizripojusi sola otrā galā, tāpēc nācās diezgan zemu pieliekties un tieši tajā brīdī man izskrēja pirdiens. Tas bija tik skaļš, ka skaņa piepildīja pašu tālāko kabineta stūri un, protams, visi to dzirdēja. Es aiz kauna nezināju kur likties. Visa klase pēkšņi sāka piepildīties ar smiekliem. Pat vecā skolotāja smīnēja. Es ātri izskrēju no kabineta un ieskrēju tualetēs. Tur nes nosēdēju vismaz 2 h.
Tev patiks šie raksti
Atceros arī pāris savus piedzīvojumus, piemēram, pamatskolā pirmo reizi uzvilku zābakus uz augsta papēža. Domāju, būšu garāka, tiku līdz skolai un pie ieejas man paslīdēja kāja un es nokritu. 
Ak atmiņas 
