Šausmu stāsts ar pamācošām beigām
Šausmu stāsts ar pamācošām beigām
Reiz dzīvoja kāda maza meitene, kura mīlēja lelles. Viņai mājās pat bija milzīga kolekcija ar tām.
Kādu dienu viņa iegāja veikalā, kur ieraudzīja skaistu lelli. Meitene iztēlojās, cik perfekti šī lelle iederētos viņas kolekcijā. Meitene tikai cerēja, ka viņai būs pietiekami naudas šai lellei.
"Cik maksā šī lelle?" Meitene vaicāja sievietei aiz letes.
"Šī lelle nepārdodas." Sieviete atbildēja.
"Bet tā ir tik skaista!" Teica meitene. "Es to ļoti gribu nopirkt!"
Sieviete sāka palikt nokaitināta. "Es tev jau teicu, ka tā nepārdodas!" Viņa teica.
"Kāpēc ne?" Jautāja meitene.
"Jo tā ir nolādēta!"
"Tas nekas. Es tam neticu."
"Labi, tu dabūsi to lelli. Ja tev tiešām tā ir tā nepieciešama ej un savāc to! Bet ja tev kaut kas notiks nevaino mani!"
"Liels paldies!" Izsaucās meitene un paņēmusi lelli izskrēja no veikala.
Meitene jutās pārlaimīga, jo bija dabujusi lelli bez maksas un skrēja mājās uzmanīg to turēdama rokās.
Viņa ieskrēja kāpņutelpā un gaidīja atbraucam liftu. Kad lifts atgriezās meitene tajā iekāpa, cieši piespiedusi lelli pie sevis. Lifta durvis aizvērās, taču lifts nekustējās. Meitene sāka krist panikā. "Ak, Dievs, vai šādi izpaužas lelles lāsts?" Meitene jautāja sev. Tad meitene sajutā, kā lelle pakustina rokas un lelles galva lēēēēnnnnāāām sāka griezties uz meitenes pusi. Meitene vēlējās kliegt, bet viņa nespēja izdvest ne skaņas. Tad lelle atvēra acis un varēja ieraudzīt viņas dzīvīgās stikla acis. Tad lelle atvēra muti un teica: "Lai lifts sāktu braukt nospied pogu, ku*e"
Sākumā likās, kā jau parasts spoku stāsts. Bet par pēdējo teikumu varēja ierēkt
Kāds sakars ar pārdevējiem un autobusu šoferiem, dalīdzinājums - nu galīgi garām