Rīts.
Tāāāā: Apģērbās, izgāja no mājas un vilkās uz darbu. Bet kurš brokastis ēdīs? Kur ir mana biezputra? Aha, nu ja, papīpē vēl: Es tev tūlīt nelabumiņu uzsitīšu! Nu-slikti, ja? Nav ko pīpēt ar tukšu kuņģi! Kas vispār notiek?
Diena.
Āāā - nu skaidrs - sestdien viņai likās, ka viņai ir celulīts un no pirmdienas mēs esam uz diētas. Vai man kāds jautajā? Nu nē - es tev neesmu izmēginājumu trusis, ar kuru var taisīt eksperimentus! Ieslēdzam vidēja stipruma burkšķēšānu. EEEE: nu nē - savu kefīriņu, skaistulīt, iebāz, nu tu jau zini, kur... Pastiprinām burkšķēšanu, pievienojam skaņas efektus...
Vakars.
RĪT GRIBU! GRIBU RĪĪĪĪĪĪĪT! DODIET ĒDIENU! GRIBU CŪKAS KARBONĀDI!!!!! RĪĪĪĪĪĪĪT!!! Te tev nu bija gulēšana. Neaizvēršos, pati muļķe - esmu izsalcis! Gribu ēst - saproti?! Man ne līdz tavai diētai. Es. Gribu. Ēst. Nu pamēģini, pamēģini man te aizmigt. O - biešu zupiņu tagad ar krējumiņu...
Otrdiena.
Rīts.
Tā. Turpināsi mani mocīt, ja? Es atkal palikšu bez putras, ja? Tavu kāpostlapu barības vads jau no izsalkuma saplosīja, līdz kuņģim nemaz nenonāca! Nu man arī idiote trāpījusies...Visu nakti apskaudu amerikāņu kuņģus.
Diena.
Mani spēki ir izsīkuši, sūtu impulsus uz smadzenēm,smadzenes šos impulsus sūta uz pakaļu: no pakaļas neviens vēl nav atgriezies...!..ko darīt? Atkal kefīrs. CIEST NEVARU KEFĪRU!
Vakars.
Burkšķu no visa spēka - nulle uzmanības, idiote.
Nakts.
Un vēl ir garšīgi, ja jaunos kartupeļus apcep saldajā krējumā..tā - ar brūnu garoziņu...un krējumiņu...vai teiksim sēnītēm..Ļoti garšīgi var uztaisīt...blrrrrr
Trešdiena.
Rīts.
Iekrita mazmazlietiņ salātu - tak aug uz zemes tāda draņķība...Jau sāku aizmirst putras garšu - kaut kas maigs, silts bllllllllllllrrrrrrr.
Diena.
Urāāāāā! Kefīrs! Kefīriņš!! Gribu vēl! Neņem nost aaaaaa! VĒL KEFIIIIRU! Vakars. No manis vairs nekas nav palicis pāri. Mazā iegurņa kauli par mani ņirgājas. Esmu izkaltis un sarāvies. Knapi pārstrādāju divus redīsus, sāku zaudēt kvalifikāciju.
Nakts.
Lūk - atceros, kad mēs dzīvojām pie vecākiem - katru vakaru deva zupu! Un salātus! Un 'otro' ar gaļu un garnīru - mēs ar tēta kuņģi divatā kurkstējām no laimes..eh, kas tev lika sākt patstāvīgu dzīvi!
Ceturtdiena.
Rīts.
Vismaz ja nepīpētu! Piedod, dārgā, es tā negribēju - tak nekas patiesībā - esmu tukšs, uznāks slikta dūša un ātri pāries. Bet kur mans dienišķais salātiņš??! KUR SALĀTS? Murgs!
Diena.
Lieliski - kefīrs! Vajag tevi nedaudz lēnāk gremot, citādi līdz rītam sēžu te viens kā muļķis.
Vakars.
Runāju ar zarnām - viņi tur visi pilnīgā šokā, saka, ka rezerves sāk beigties. Nu tā tak nevar - pēdējo atņemt! Vai, vai - uzmanīgāk!Tādas lielas plūmes - un visas man?! Eju gremot!
Nakts.
Fui, fitās plūmes! Fisu uzfūš, nevavu sagvemot, gvūti..hm...viss piedodiet, zarnas - nosūtu jums, ko varu - talāk tieciet pašas! Jūsu tur ir astoņi metri, bet es tikai viens.
Piektdiena.
Agrs rīts.
Sēžam tualetē, atvadamies no plūmēm.
Rīts.
Traks var palikt! Es dabūju jogurtu! Varbūt plūmes būs viņai iegrozījušas smadzenes?! Biežāk tā būtu! Uuuj - kā pusdienās gribētos kartupelīšus! Ar vistiņu.
Pusdienas.
Kefīrs. Nu tad še tev litrs kunģa skābes par to!
Vakars.
Sēžam restorānā ar kaut kādu veci un ostam svešu pārtiku. Nu! Nu saņemiesi! Pasūti sev kaut ko!!! Mēs visu nedēļu neko neesam rijuši! Klusu! Viņš viņai pateica, ka viņa ir stipri novājējusi! Ka viņa var ēst, ka labi izskatās. NU! Oho - gudrs tas vecis! OOOOO - tūlīt dabūšu ēst!
Vēls vakars.
Bu - burlll... kaut kas manii sajaucies...kas tad mums te ir - sēnītes, a...ik un martini..ooo šņabītis...cienu..vai, cik labiiii! Aknas - aizverieties - viss tiek kontrolēts!
Nakts.
Ar Dievu, sēnītes! Ar Dievu, šnabīti! Kaaartupelīši! Aaa - cik daudz mantas aiziet postā! Oho, minerāludentiņ - nāc nu šurp! Mēs esam uz diētas!
