Makā kādi pēdējie 4Ls līdz algas dienai, sūtu viru uz veici... lai nopērk pašu nepieciešamāko- dzert, maizi, kādu desiņu, sieru utt. Šis atnes vīna glāzes....esot bijusi akcija!!!!!
Vīrs dzirdēja, kad ar draudzeni runājam, ka gribam dzert balzāmu ar upeņu sulu (balzāms ir mājās). Vīram pasaku, lai aizbrauc uz veikalu un nopērk upeņu sulu un citronu. Šis atbrauc, dod maisiņu un saka:
-nopirku upeņu un greipfrūtu sulu, jo citronu nebija.
(šis bij domājis, ka man citronu sulu vajag). Bet man taču augli vajadzēja!
Uzlieku mazgāties veļu, tā kā sakrājusies bija kaudze tāda pamatīga, tad sašķiroju otru porciju un nolieku uz grīdas blakus veļas mašīnai. Pašai jābrauc prom, atstāju vīram norādījumus - smalki - kāda programma jāliek, kāda temp. nu visu kā pienākas. Pulveri nolieku uz maliņas, lai īpaši "kristu acīs". Atbraucu mājās, skatos – veļa izmazgāta, nu drusku tāda jocīga... Vēl nesaprotu, kas par lietu, nu tāda apmuļļāta liekas, bet nu mazgāta ir. Nu beigās izrādījās, ka vīra kungs pulveri nav iebēris otrajai porcijai - es, redziet, nebiju pateikusi, ka jāieber... Pulvera paku šis bija pabīdījis tālāk, lai nenokrīt no mašīnas zemē...
Kad gulēju slimnīcā, vīram palūdzu izspiest burkānu sulu. Šis atved ar prāvu pudeli. Es pagaršoju - tāda jokaina garša. Prasu kas tie par burkāniem, kā spiedis. Stāsta, bet nekā aizdomīga. Beigās jautāju -vai burkānus notīrīji? Vīrs - "vai tad bija jātīra???? Tās mizas taču tāpat sabirst biezumu tvertnē!"
Sūtu savu vīrieti vakarā uz veikalu. Saku lai nopērk arī tomātus, salātiņiem. Šis atnes citronu. Prasu, kur tomāti. Esot bijuši nesmuki. Tā arī nesapratu - kā man vajadzēja taisīt salātus no citrona.
Mīļotais aizgāja ar draugu uz pusstundiņu alu iedzert. Paiet stunda, zvanu viņam - kur esi? Esot jau tramvajā pusceļā uz mājām...Fonā pīkst spēļu automāti tik skaļi, ka šo gandrīz nedzirdu. Nu būtu vismaz pa durvīm izgājis....
Atceros sava vīra visblondīgāko joku: Vēl pavisam nesen viņš man stāsta, cik tīņu gados (gandrīz Padomju laikos) viņam bija kruts divritenis - no Austrālijas sūtīts, visi klases biedri viņu ielenca, kad viņš atbrauca uz skolu, visi gribēja izbraukt utt. Ritenis bijis kruts, rāmis - tāds polsterēts, lai nesavainojas, kad krīt. Šajā brīdī viņš sāk smieties...meklē vecas fotogrāfijas.....un atrod. Protams, ka polsterējums bija putuplasta iepakojums, domāts, kamēr riteni atsūta no Austrālijas.
Atnāk pie mums draugi ciemos. Kādā brīdī mana draudzene iedod savam vīram savu 1.6 g veco dēlu un tīru krekliņu un saka "pārģērb puikam tīru kreklu". Viņa atnāk apmēram pēc pusstundas un skatās, vīram tīrais krekls rokās, a sīks skraida ar to pašu netīro. Prasa vīram "ko Tu puikam kreklu nepārvilki?". A vīrs saka "Ā, a es kaut kā nepiefiksēju."
Brauc cilvēki uz kaut kādu ralliju. 2 puiši un 2 meitenes. Iesūta vienu no džekiem veikalā, lai nopērk : karti rallijam, ūdeni šoferim un meitenēm saldējumu. Pazūd džeks veikalā uz savu pusstundu. Beidzot pēc laba laika iznāk, nopircis šampi meitenēm, sev porņuku un šoferim
cigaretes.
Gatavojam vakariņas, paredzēts arī kartupeļu biezenis. Vīrietis mizo kartupeļus un liek lieeeelā plastmasas bļodā.. Es pie sevis nodomāju: nafig viņš to lielo bļodu izvilcis un smērē, bet
neko nesaku.. Skatos, kartupeļi būs samizoti un nāku ar katlu. Mans mīļotais paskatās uz mani, tad uz katlu, atkal uz mani un prasa: „Vai tad mēs tos kartupeļus vispirms vārīsim?” Viņš bija domājis, ka vispirms bļodā zaļie kartupeļi būs jāsaspaida.. Ilgi lūdzos, lai parāda, kā viņš būtu spaidījis, bet atteicās...
Pielūdzējs, kaut kad agrā jaunībā, protams, ciemojās pie manis mājā un mana mamma piedāvā šim pusdienas...uz ko viņš, kautrīgs būdams, atbild - paldies, es jau vakar ēdu!
Man nupat pirms nedēļas bija statistiskais gadījums – sūtu vīrieti vakarā uz veikalu ar skaidru uzdevumu "nopirkt kaut ko, no kā var uztaisīt siltās vakariņas". šis atnes divas bundžas alu, kilogramu persiku (pacietu), kilogramu tomātu, trīs pakas čipsu...
Šodien vīrs izcēlās... Saka man, lai pazvanot b/d audzinātājai un pajautājot, kurā dienā īsti jānes cienastiņš jo būs rudens svētki dārziņā. Viņš neatceroties pirmdien vai otrdien, jo tie vārdi - pirmdiena un otrdiena skanot vienādi
Tātad sūtu uz veici pēc produktiem, sarakstā arī cepamais pulveris. It kā vecis sakarīgs, lasīt prot, parasti +/- visu nopērk. Atnāk mājās, it kā viss ir, bet nu nevaru to cepampulveri atrast (a man mīkla jau izrullēta stāv uz galda). prasu- kur tad ir?? Viņš - vannas istabā! Kā tā vannas istabā?? Viņš - nu tu tak prasīji pulveri vārīšanai!!! Izrādās nopircis veļas pulveri, pie tam baltajai veļai ... nu tipa lai var "vārīt" (augstās temperatūrās mazgāt).
Kādu dienu aizsūtu vīram uz darbu meilu, kurā saku, ka gribās ko interesantu vakarā padarīt, piedāvāju lai izdomā viņš. Vakarā atbrauc mājās un momentā pie datora un strādā. Es atgādinu ko pa dienu rakstīju viņam uz ko viņš: " Vai ta mēs tagad neko interesantu nedarām?"
Par brokastīm arī man ir stāsts. Kad mūsu mazajai bija pāris mēneši un es no rīta pieceļoties varēju stāvus aizmigt no noguruma, vienu rītu mans dārgais aiziet uz virtuvi un sauc - ko es ēdīšu. Padomāju, ka nekas tur īpašs nav, taisīt neko negribas, atbildu, ka laikam jau siermaizes. Dzirdu, šis baigi ņēmās, kaut ko gatavo (parasti no rītiem mājās neēd, jo vēl nevar ieēst, aizbrauc uz darbu un tur dzer kafiju). Es tāda priecīga ņemos ar mazo. Ieeju virtuvē, šis ēd vārītas oliņas, ceptu gaļiņu. Prasu - kur mana porcija. A šis man atbild - tu taču teici, ka ēdīsi siermaizes. Varat iedomāties kā es no dusmām rēēēēēēēēcu? Tas točna vairs nebija joks.
