Kādu dienu meitene izdomāja, ka viņa grib zināt, kād būtu viņas mīļotā cilvēka reakcija, ja viņa viņu pamestu bez nekāda iemesla! Viņa izdomāja, ka uzrakstīs viņam vēstuli.
Vēstulē viņa rakstīja, ka viņš viņai esot apnicis, ka viņai vairs negribas dzīvot kopā ar viņu, respektīvi, viss ir cauri, Adios Amigos! Uzrakstīto vēstuli viņa nolika uz gultas abu guļamistabā, pati ,sieva, paslēpās zem gultas un gaidīja vīru atnākam mājās.
Vīrs atnākot mājās ieraudzīja guļošo vēstuli gultā un to bez liekas domāšanas izlasīja... Tad viņš paņēma pildspalvu un kaut ko uzrakstīja uz vēstules, tad nolika vēstuli atpakaļ uz gultas un devās prom no istabas velkot nost drēbes, dziedod un dejojot.
Tad viņš paņēma savu telefonu uzrakstīja kāda vai kādas numuru un zvanīja.
Viņš teica: Sveika, zaķīt es tagad pārvelku drēbes, kad būšu pārģērbies došod pie tevis. Un runājot par to muļķi, viņa laikam beidzot ir sapratusi, ka man ir cita un tinu viņu ap pirkstu, viss ir cauri! Viņa pati aizgāja, pameta mani, beidzot! Savu mūžu neko neesmu nožēlojis kā apprecot viņu... Tas bija pats stulbākais , ko esmu izdarījis, ja vien būtu tevi ātrāk saticis Saulīt! Labi, es drīz braucu pie tevis, gaidi, bučas!''
Tad viņš smaidod izgāja no istabas..
Asaras sievai plūda no acīm kā Viktorijas ūdenskritums, viņa nezināja, kur likties, ko darīt, viņa nekad dzīvē nebija jutusies tik sāpināta kā tagad, viņa bija sagrauta..
Raudot viņa izrāpoja no gultas apakšas, knapi valdot skaļos šņukstus piegāja pie noliktās vēstules uz gultas. Viņa nezināja, ko, lai dara vērt vaļā vai nevērt, bet ziņkārība un sāpes ņēma savu roku..
Viņa vēstuli lēnām locīja vaļā un lasīja.... ko viņas mīļotais bija uzrakstījis
Vēstules apakšā bija rakstīts: Ak, tu mana mīļā, mazā muļķīte, redzēju tavas kājas zem gultas, es braucu uz veikalu nopirkt maizi!''
Kurš gan bija iedomājies šādu stāsta iznākumu! Labs ir tas, kas labi beidzas!