Sētnieka Anatolija dienasgrāmata - 1. daļa - iepazīšanās14
Tātad sveiki! Kā jau nopratāt mans vārds ir Anatolijs. Šobrīd dzīvoju un strādāju rīgā. Darbs man nav nekāds spožais, esmu sētnieks. Taču tam ir arī labās puses. Darba laikā varu piedzerties, slaucīt ielas un uzsist pa dibenu skaistām jaunkundzītēm, kuras iet man garām. Sētnieks esmu tikai šobrīd. Parasti strādāju par mašīnu mazgātāju. Tas nav viegls darbs. Man jāgaida, kad pie luksafora apstājas mašīna, tad ātri skrienu to mazgāt. Mašīnu nomazgājis prasu vadītājam 1 eiriku. Ja šis man neiedod, tad metu pa viņa mašīnu ar akmeņiem. Dienā tā nopelnu dažus eiro un vēl zilumus dabūju, jo vadītāji parasti izkāpj no mašīnām un dzenas man pakaļ ar beisbolenēm.
Varbūt pēc šī izlasīšanas jums šķiet, ka esmu rupjš dzērājs, tā arī ir, bet man ir arī labās īpašības. Esmu čakls, gudrs.
Pastāstīšu kur es dzīvoju. Māja man nav nekāda dižā. Dzīvoju mazā koka šķūnītī. Man tur ir labi, silti, tikai nav tualetes. Tuvumā mājai nav vietas kur varētu pa brīvu nokārtot savas dabiskās vajadzības, tapēc es daru kā kaķis. Izroku bedrīti parkā, nolieku lielu kluci un aizroku to.
Katra diena man ir citāda. Vienu dienu es esmu sētnieks, bet nākamajā dienā jau trauku mazgātājs restorānā. Es tā iepazīstu daudz cilvēkus.
Ja kāds grib zināt, tad varu pateikt, ka man garšo eļļā ceptās semkas un man pieder suns. Suni sauc pūciņš. Pūciņam patīk mani apčurāt. Bieži no rīta pamostos un jūtu kā pār mani tek siltā Dievu sula.
Tas šajai dienasgrāmatas lappusītei arī viss. Ar labunakti Anatolij.
Būs vēl daļas...
Titulbilde.