Cilvēkam ir jūtas, bet katram tās ir savādākas. Tiem, kas jau pieauguši tās biežāk ir nopietnas jūtas. Tiem, kas vēl pamatskolas solus deldē, jūtas ir skaista nākotnes vīzija. Bagātajiem jūtas ir par naudu nopērkamas. Sievietēm jūtas vienmēr ir kaut kas skaists un romantisks. Kaut kas tāds, bez kā nevar dzīvot. Mums, turpretīm bija jūtas, kādas nav nevienam. Savādas jūtas. Neizskaidrojamas. Varbūt skaistas, bet tomēr sāpīgas.
Atceros mūsu kopā nosēdētās naktis interneta kafejnīcā. Atceros satikšanos pie Kongresa nama strūklakām, atceros to, cik ļoti gribējām otram izrādīt savu vienaldzību. Es nezinu, kāpēc! Puisis ļoti, ļoti smuks. Interesants cilvēks. Savādāks. Problēma?
1. Viņš bija 40 cm par mani garāks. Kopā mēs izskatījāmies pēc karikatūras. Kad reiz ejot pa ielu paskatījos uz mums skatloga atspulgā, man tiešām sanāca lielais smieklis. Te nelīdzēja nekādas augstpapēžu kurpes.
2. Biju trīs gadus par viņu vecāka. Un man nezkāpēc bija grūti to pieņemt. Viņam arī.
3. Pēc scenārija man laikam vajadzēja satikties ar viņa draugu, jo tieši viņa draugs mūs iepazīstināja.
4. Viņš bija ļoti smuks. Un viņam interesēja tās, kuras izskatījās pēc modelēm.
Argumenti visai dažādi. Bet kaut kas tomēr mūs vilka vienu pie otra. Kad bijām kopā gaiss virmoja. Tas bija pilns ar emocijām. Galvenais bija izrādīt, ka esam viens otram vienaldzīgi. Trīs reizes rīkojām randiņus, jo domājām, ka būsim pāris, bet kā satikāmies, tā pārdomājām un nolēmām palikt tikai draugi. Neviens nespējām otram pateikt neko mīļu. Mēs tā kā lecāmies visu laiku. Kaut kam bija jānotiek. Un notika arī. Tā bija mūsu kopā pavadītā nakts. Skaista. Savādi, bet sajūta bija tāda, ka mēs apzināti tai būtu gatavojušies visu mūsu pazīšanās laiku. Un ļoti vēlējušies būt kopā. Naktī iepazinu citu cilvēku. Ļoti mīļu, maigu, sirsnīgu. Superīgu vīrieti. Nezināju, ka vīrietis var būt tik mīļš. Tās emocijas, kas virmoja starp mums, bija nepārprotamas. Tās liecināja par to, ko mēs viens otram nozīmējam. Un tas bija daudz.
Ha. Skaisti, vai ne? „Visskaistākais” bija tas, ko puisis man pateica nākamajā dienā. Nekad mūžā tos vārdus neaizmirsīšu! „Pagājušā nakts bija instinktu un vajadzību apmierināšana un nekas vairāk!” Labi, ka tas bija sms veidā, citādi laikam būtu viņam krāvusi. Zinu, kādas ir sajūtas, kad tā ir instinktu un vajadzību apmierināšana. Tas ir kaut kas bezjūtīgs un bezpersonisks. Kaut kas truls. Kaut kas tāds, ko neatceras. Kaut kas tāds par ko pēc gadiem neiemūžina konkursa stāstā.
