Rīts Kremlī11

- Nu, ko?

- Pi*ģec, Vladimir Vladimirovič!

- Pavisam šitā?

- Tagad jā. Ļoti pat piepešs.

- A ko tā? Vakar vēl bija viss normāli, bet šodien jau viss...

- Vispār jau arī vakar nebija īpaši, mēs vienkārši negribējām teikt.

- Nu, paskatīsimies, paskatīsimies. Ziņojiet!

- Mūsu amerikāņu partneri...

- Pindosi, īsāk sakot...

- Es jau arī saku, ka pindosi... Tad lūk, viņi acīmredzot piegādājuši Ukrainai kādu superslepenu ieroci, par kuru mūsu izlūkdienestam nav, ne jausmas.

- Vai, baidos – baidos - baidos... Nu, un ko viņi tur ir izdomājuši? Psihotropi-neitron-vakuumbumbu?

- Miglu, Vladimir Vladimirovič.

- Ko miglu?

- Miglu, Vladimir Vladimirovič. M-i-g-l-u...

- Es tev kas esmu, pirmklasniece, vai? Es zinu, kas ir migla.

- Mēs arī agrāk domājām, ka zinām. Bet tagad redz kā sanāk.

- Nu, un kā tad sanāk?

- Sanāk priekš mums ļoti nelabvēlīgi. Šī migla stāv visas frontes līnijas garumā. Bieza tāda – divdesmit metru radiusā neko redzēt nevar.

- Nu, tālāk, tālāk...

- Tad nu lūk. Kas šajā miglā nokļūst, atpakaļ neatgriežas. Vēl vairāk, jo vairāk cilvēku un tehnikas mēs tajā sūtām, jo tā kļūst biezāka un necaurredzamāka.

- Un kas?

- Un nekas neatgriežas.

- Kādā nozīmē?

- Visādā. Ne divstāvīgi, ne trīsstāvīgi. Kā ūdenī iekrīt. Ar galiem.

- Jokojat?

- Ne līdz jokiem.

- Pilnīgi viss-viss?

- .........

- Un daudz tur ir aizgājis?

- Praktiski viss, kas bija. Tālajos Austrumos palikuši trīs bataljoni... Mēs viņus atrast nevaram. Čečenijā brīvais pulks. Nu, un goda sardzes rota, pats par sevi.

- Bet tehnika kā?

- Tāpat – visa tur. Nu, palika nedaudz... Tālajos Austrumos...

- Palaidiet aviāciju – lai pastrādā krievu trīs krāsām par godu.

- Laidām jau. Uz turieni gan tā, gan šitā, ar virsskaņas ātrumu, bet atpakaļ nekā.

- Un daudz?

- Vispār jau visu, kas bija. Palika astoņas prezidentālās un pavadoņu eskadriļa.

- Tad kā sanāk, mums armijas gandrīz vairs nav? Vai tā?

- Nekā nē! Pavisam nav.

- Jop...tiskais tēmeklis!

- Analalīzes, ekspertīzes veikt nevaram  - substance nepadodas paraugu noņemšanai. Neņemās. Nekādīgi.

- Bet ko paši Ukri? Ir kādas liecības no viņiem tur?

- No mūsējiem - nekādas. Itin kā viņu tur vispār nebūtu. Bet pašiem Ukriem pie pakaļas. Viņi it kā tur ceļ, audzē un visu ko tādu... Un miglai šitamai pat uzmanību nepievērš.

- Nu, vismaz kaut kādas liecības ir no tās puses?

- Liecības ir, caur Baltkrieviju saņemtas, itin kā ukraiņi sakot, ka tā migla esot naids konservēts.

- Kāds, kāds?

- Koncentrēts, piedošanu. Naids. Un vairāk neko. Naids it kā esot miglas formā. Kāpēc – neviens nezin. Kā strādā – nav saprotams.

- Tas ir, tu gribi teikt, ka ukri mūs tā ienīst, ka viņu emocijas dabas fenomenā mutējušas?

- Acīmredzot jā. Tikai...

- Kas tikai?

- Tikai ukri saka, ka tas neesot viņu naids.

- Kā naids tad? NATO, pindosu?

- Nē, Vladimir Vladimirovič, viņi saka, kas esot mūsu naids. Krievu.

Svētā trīsvienība.