Šis lāsts vīrišķo dzimtu pārstāvjus ir vajājis visas paaudzes. Tas sākās pirms miljoniem gadu, cilvēku evolūcijas pašos pirmsākumos, kad pērtiķa veidīgie primāti klaiņoja pa pasauli. Katrreiz no rīta, kad viņi piecēlās no savas siltās sūdu kaudzes un vēders iekurkstējās un prasīja pēc brokastīm, viņi rāpās kokā pēc kāda banāna vai sulīga lapas. Bet dažreiz tas nebija iespējams, jo rīta stienis traucēja. Kāpjot kokā, tas rīvējās pret cieto un aso koka mizu un primāti agonijā nokrītot no koka locījās un mēģināja papūst uz sāpošo vietu kā uz karstu biešu zupu. Tā kā brokastis ir svarīga ēdienreize daudzi cieta izsalkumu un gāja bojā, tāpēc izdzīvoja tikai stiprākie, veiklākie, mazohisti, kam patika sāpes, impotentie un mazie rīta stieņi, kas netraucēja līst kokos.
Evolūcijai ejot, kad cilvēka seja jau sāka atgādināt mūsdienu cilvēka, bet tikai tādu ar ķieģeli dauzītu, cilvēks bija apguvis uguns iegūšanu sitot akmeni pret akmeni un sievietei tika ierādīta vieta virtuvē. Tika medīti un ēsti mamuti un citi treknie dzīvnieki, kas dažu izskatu pārvērta par makdonalda regulārajiem apmeklētājiem. Uguns iegūšana bija vīriešu darbs, bet mamuta spalvaino snuķu skūšana un cepšana sieviešu. Kad no rīta aukstumā pieceļoties un gribot sasildīties, apēst brokastīs tikko svaigi noskrāpēto mamuta snuķi, vīrieši apsēdās un mēģināja iekurt uguni, sitot akmeni pret akmeni, bet dažiem tas sagādāja problēmas, jo rīta stienis maisījās starp akmeņiem un akmeņus sasitot nebija iespēja nesavainoties. Tādos mirkļos, viņi paskatījās uz noskūto mamuta snuķi un nodomāja: „Bļeģ kaut man būtu ļumīgs kā mamuta snuķis”. Un galu galā daudzi nosala un nomira badā, bet izdzīvoja gudrākie, treknie, kas varēja paciest aukstumu un izsalkumu, impotenti un tie, kas pēc uguns iekuršanas vairs nekad nesajuta rīta stieni.
Dzelzs un bronzas laikmetā, kad tika darināti darbarīki no dzelzs un zobeni, cilvēki sāka mērīties kuram garāks ar saviem tikko izkaltajiem zobeniem. Ciltis vienas ar otru sāka karot. Kad kareivjiem no rīta pieceļoties bija jādodas kaujā, dažiem bija grūti un neparocīgi doties ar diviem zobeniem un zobena maksts bija tikai viena, tā bija domāta tikai dzelzs zobenam. Tāpēc kareivji, kas skrēja uzbrukumā ar diviem paceltajiem zobeniem pārsvarā gāja bojā un kaujā uzvarēja parasti impotentā, vai tā cilts, kas pirms kaujas dabūja otram zobenam maksti.
Visi zina stāstu, ka Īzaks Ņūtons zem ābeles gulēja un viņam uzkrita uz galvas ābols un viņš pēc tam atklāja gravitāciju. Patiesībā vecais Īzaks gulēja no rīta gultā, kad resnā Ņūtones kundze , viņu izgrūda no gultas un teica: „”Davai bļeģ fiksi pakaļ āboliem, es gribu brokastīs pie tortes uzdzert svaigu ābolu sulu”. Vecais Īzaks naktskreklā skrēja pa pļavu pie tuvākās ābeles. Pieskrējis klāt, viņš sāka rāpties tajā kā tāds primāts, bet viņam bija tā pati problēma, kas primātam, viņam bija rīta stienis. Ar sāpēm un asarām acīs viņš krita un atkal līda ābelē līdz bezspēkā nokrita pie ābeles un skatoties uz rīta stieni sacīja: „Ko skaties debesīs, Svēto Mariju pliku dušā ieraudzīji?” Tieši tajā brīdi no ābeles ābols nokrita un tieši trāpīja Īzakam pa „galvu”. Viņš lokoties iekviecās kā žirafe pārošanās laikā, bet bija laimīgs, jo dabūja ābolu un Ņūtones kundze nenoslānīs ar siksnu. Ejot mājās viņam ienāca prātā teorija pa gravitāciju.
Mūsdienās šis lāsts pagaidām nav dzīvības un nāves jautājums, taču tas sagādā vienu problēmu, kad no rīta jāiet uz tualeti atviegloties. Es, piemēram, tad nevaru normāli atvieglināties, jo manu pulksteņa rādītāju nevar pagriezt uz pulksten pieciem vai sešiem, tas vienmēr laiku stingri rāda daudz agrāk, tāpēc gribot negribot jāiet uz vannu. Bet tak nav pieņemts mīzt tur kur mazgājies un no balkona mīzt arī nav brīvi, ārā ir pārāk gaišs un sētniece redz visu. Parasti no rītiem izlienot no gultas es uzmetu aci uz kājām un bieži nosaucos: „Bļe atkal uz vannu jāiet”.
Cietumos rīta stienis var būt bīstams, ja dušā ar tādu ieiet, tad var tikt nodurts momentāni par homoseksualitāti, kam ir ziepes metēja statuss. Mūsdienās cilvēki kļūst neveiklāki, lempīgāki, nevīžigāki, tāpēc ziepes tiek mētātas vannas istabā malu malās un flīzes ir slidenas, tāpēc ejot uz vannas istabu ar rīta stieni, tas var būt ne tikai parasts, bet gan letālais rītas stienis, jo var paslīdēt uz ziepes gabala vai slapjās flīzes un atsist galvu pret vannas malu. Tāpēc mūsu paaudzē izdzīvos impotentie, veiklākie, tie, kas neies cietuma dušās no rīta, tie kam nierakmeņi, kas urīna ātrumu samazina līdz vienai pilītei minūtē un tikmēr rīta stienis ir izgaisis un tie, kam ziepes pārāk aplipušas ar kūsām, kas mazina slīdamību. Tāpēc piedomā pie katra soļa, kad no rīta atrodies vannas istabā, jo var gadīties, ka tas ir tavs pēdējais rīta stienis.
