... un citi joki.
Pēdējais tāds garāks.
... un citi joki.
Pēdējais tāds garāks.
Mācītājs zooveikalā aplūko papagaili.
Mācītājs: ‘’Jūs esat pārliecināts, ka tas neķērc, nebļauj un nelamājas?’’
Pārdevējs: ’’Pilnīgi pārliecināts. Šis ir reliģiozais papagailis. Redzat tās aukliņas viņam pie kājām? Kad parausiet aiz labās aukliņas, papagailis noskaitīs tēvreizi, kad parausiet aiz kreisās aukliņas, tas noskaitīs 23.psalmu.’’
Mācītājs: ‘’Brīnišķīgi! Bet kas notiks, ja paraušu abas aukliņas reizē?’’
‘’Es nokritīšu zemē, idiot!’’ nokliedzas papagailis.
‘’Tev būtu jākaunas, dēls. Kad Abrahams Linkolns bija tavā vecumā, viņš katru dienu gāja 10 jūdzes, lai nokļūtu skolā.’’
‘’Tiešām, tēt? Kad Abrahams Linkolns bija tavā vecumā, viņš jau bija prezidents.’’
Priekšnieks jautā padotajam: ‘’Tu tici dzīvei pēc nāves?’’
‘’Jā, ser!’’
‘’Tā jau man šķita. Kad tu vakar no darba aizgāji agrāk, lai dotos uz brāļa bērēm, viņš ieradās šeit, lai tevi satiktu.’’
No vecāku paskaidrojumiem, kāpēc bērns nav ieradies skolā.
· Lūdzu, attaisnojiet Džonam skolas kavējumu 28., 29., 30., 31., 32. Un arī 33.janvārī.
· Attaisnojiet Lizas skolas kavējumu. Viņa bija slima, un es viņu sašāvu.
· Lūdzu, attaisnojiet šodienas Pedro neierašanos skolā. Viņam bija cua cuuuar caurej skrejamais.
· Lūdzu, atvainojiet, ka Džimijs ir. Tā ir viņa tēva vaina.
· Attaisnojiet Džimija skolas kavējumu. Viņa tēvam ir komandējums, un es nevarēju viņu sagatavot skolai, jo biju gultā ar ārstu.
Tēvs runā ar potenciālo meitas precinieku.
‘’Esi gatavs uzturēt ģimeni?’’
‘’Nē, ser. Esmu gatavs uzturēt tikai jūsu meitu. Jums pārējiem būs par sevi jāgādā pašiem.’’
Mācītājs iepriekšējā vakarā raksta runu nākamajā dienā paredzētajai kāzu ceremonijai, bet nespēj atcerēties jaunā pāra vārdus. Viņš tiem arī nepiezvana un pirms ceremonijas vārdus nenoskaidro. Tāpēc viņš ceremonijas sākumā saka tā: ‘’Tie, kuri vēlas precēties, iznāciet priekšā.’’
Priekšā iznāk 9 vientuļas sievietes, 3 atraitnes, 4 atraitņi un 6 vientuļi vīrieši.
Vīrietis uz ielas aptur taksometru. Viņš iekāpj mašīnā, un taksists saka: ‘’Tieši laikā, gluži kā Ārčijs.’’
Taksists: ‘’Ārčijs Hobvejs. Tas ir puisis, kurš vienmēr bija pareizajā vietā un pareizajā laikā. Gluži tāpat kā jūs iznācāt uz ielas tieši tad, kad es braucu garām. Ar Ārčiju tā notika visu laiku.’’
Pasažieris: ‘’Vienmēr jau mēdz nepaveikties.’’
Taksists: ‘’Ne ar Ārčiju. Viņš bija fantastisks sportists. Viņš principā varētu uzvarēt Grand Slam turnīrā tenisā. Viņš varētu spēlēt golfu ar pasaules klases golfa zvaigznēm. Viņš dziedāja kā operas baritons un dejoja kā Brodvejas zvaigzne. Jums vajadzētu dzirdēt, kā viņš spēlē klavieres.’’
Pasažieris: ‘’Izklausās, ka viņš bija īpašs.’’
Taksists: ‘’Viņam bija lieliska atmiņa. Kā datoram. Viņš spēja atcerēties, kad kuram ir dzimšanas diena. Viņš bija vīna eksperts, zināja, kurus ēdienus pasūtīt restorānā un ar kuru dakšiņu tos pareizi ēst. Viņš spēja salabot jebko. Ne tā kā es. Ja es mēģinu nomainīt drošinātāju, visai ielai pazūd elektrība.’’
Pasažieris: ‘’Wow, tas tik ir puisis!’’
Taksists: ‘’Viņš vienmēr zināja ātrāko un īsāko ceļu no punkta A līdz punktam B, prata izvairīties no sastrēgumiem, ne tā kā es. Es vienmēr tajos trāpos.’’
Pasažieris: ‘’Mmm, nav daudz tādu kā viņš.’’
Taksists: ‘’Un viņš allaž zināja, kā pareizi apieties ar sievietēm un likt viņām justies labi. Viņš nekad ar sievietēm nestrīdējās, pat ja viņām nav taisnība. Ģērbās viņš vienmēr perfekti, kurpes allaž bija nospodrinātas.’’
Pasažieris: ‘’Pārsteidzošs puisis. Kā jūs ar viņu iepazināties?’’
Taksists: ‘’Es viņu nekad neesmu saticis.’’
Pasažieris: ‘’Kā tad jūs zināt tik daudz par viņu?’’
Taksists: ‘’Es apprecēju viņa atraitni.’’