Kādā Dienvidamerikas pilsētiņas tiesas zālē prokurors izsauca liecinieci- vecu tantīti. Viņš uzsāka nopratināšanu:
— Cienītā kundze, jūs mani pazīstat?
Kādā Dienvidamerikas pilsētiņas tiesas zālē prokurors izsauca liecinieci- vecu tantīti. Viņš uzsāka nopratināšanu:
— Cienītā kundze, jūs mani pazīstat?
— Protams, es jūs pazīstu. Es jūs pazinu vēl kā pavisam mazu puisēnu un, godīgi sakot, jūs man esat sagādājis lielu vilšanos.Jūs melojat, krāpjat savu sievu, manipulējat ar cilvēkiem un viņiem aiz muguras runājat par viņiem visādas cūcības Jūs domājat, ka esat varens cilvēks, bet jums nepietiek smadzeņu, lai saprastu, ka esat tikai sīks birokrāts. .
Prokururs bija šokēts. Nezinot, ko darīt tālāk, viņš norādīja uz telpas otru galu un pavaicāja: - Vai jūs pazīstat advokātu?
— Nu kā tad nezināšu. Protams, pazīstu. Es zinu viņu no pašas agrās bērnības.Viņš ir slinks, neiecietīgs un viņam ir smagas problēmas ar alkoholu. Viņš nevar izveidot normālas attiecības ne ar vienu un viņa advokāta birojs ir viens no sliktākajiem visā valstī. Nemaz nerunājot par to, ka arī viņš krāpj savu sievu- pie tam ar trīs dažādām sievietēm. Starp citu- viena no viņām ir jūsu sieva. Jā, protams, es viņu pazīstu.
Advokāts stāvēja ne dzīvs, ne miris.
Tiesnesis piesauca abus juristus pie sevis un klusi teica:
— Ja kāds no jums, idiotiem, sadomās viņai pavaicāt, vai viņa mani pazīst, es nosūtīšu jūs abus uz elektrisko krēslu!
puspasaule zem viena deķa dzīvo, tāpēc ir ļot rūpīgi jāizvēlas, ko kuram dirs virsū.
Šodien ir jādzīvo kā politiķiem - katrs solis ir rūpīgi jāapdomā, jāpakonsultējas ar ekspertiem, ir jānovelk sarkanās līnijas, lai nebūtu nevienam pārpratumi, un tad var kaut ko darīt.