Čau visiem! Tā kā skola ir sākusies, nolēmu ielikt dažādus skolotāju izjokošanas gadījumus. Šie visi notikumi ir dzirdēti no citiem cilvēkiem tā kā es negarantēju, ka tie ir patiesi un arī nepieminēšu ne personu, ne vietu vārdus, jo daži var apvainoties vai rasties citas problēmas. Kā arī atvainojos par gramatikas kļūdām. Šoreiz ieliku tikai trīs gadījumus, lai redzētu kā jums patīk! Ja vajag vēl tad rakstiet komentāros.
RAKSTS PACELTS.
T'ātad pirmais gadījums.
Tie bija 90 gadi es mācījos 7 klase. Kad šorīt ierados skolā mums paziņoja ka būs jauna klases audzinātāja. Kad pirmo reizi viņu ieraudzījām mūs ļoti pārsteidza viņas spalvainās rokas kaytgan viņai bija tikai 25 gadi. Tānu mēs ar draugiem nolēmām ka jāuzin vai kājas viņai tikpat spalvainas kā rokas. Ilgi domājām kā to paveikt jo viņa visu laiku valkāja vainu bikses vai garas kleitas kas nosedza visas kājas. Beidzot izštukojām ka zem krēsla kājām paliksim knopkas bet pie krēsla kājām pielīmēsim patronas un krēslu apgāzīsim uz aizmuguri un kad viņa pacels krēslu un apsēdīsies patronas sprāgs un viņa apgāzīsies tākā varēsim redzēt viņas kājas. Plāns protams varēja neizdoties daudzu iemeslu dēļ. Pirmkārt viņa varētu netrāpīt uz knopkām otrkārt viņa varēja pamanīt patronas un treškārt viņa varēja apgāsties tā ka kājas neredzētu plikas, bet neskatoties uz to visu mēs gaidījām dienu kad viņa ieradīsies uz skolu kleitā lai varētu realizēt savu plānu. Kad tā diena pienāca mēs sagaidījām pustdienu pārtraukumu kad klase bija tukša un pa pāris minūtēm uzstādījām savu mehānismu. Tad nu satraukušies gaidījām stundas sākumu un tikai tai brīdī mēs iedomājāmies par sekām bet atkāpties bija par vēlu jo klasē iegāja skolotāja. Pirmās 5 min. viņa vai dzina mūs izmisumā staigādama pa klasi apsēzdamās uz galda, taburetes vārdu sakot visur kur iespējams izņemot uz sava krēsla. Bet tad tomēr viņa paņēma krēslu un taisījās apsēsties. Tai brīdī mūsos valdīja tāds uztraukums ka domājām ka paģībsim, bet tad skolotāja paņēma krēslu un apsēdās. Atskanēja skaļš blīkšķis un učene uzlidoja gaisā un augšpēdus piezemējās uz grīdas. Klasē sākās panika dažas meitenes sāka raudāt zēni bļāva ka sācies karš ar ciplanētiešiem un tamlīdzīgas muļķības. Bet mēs baudījām savas dzīves vienu no pretīgākajiem skatiem. Izrādās ka viņas kājas bija vel spalvainākas nekā rokas, iedomājieties končitu bes bārdas, bet ar tik spalvainām kājām kā orangutāna mugura un jūs sapratīsiet par ko es runāju.
Tātad otrs gadījums.
Pēdējā laikā mēs ar draugiem bijām ievērojuši ka mūsu skolotājai katru otrdienu pienāk paciņa no radiem kur ir iekšā cepumi vai onfektes un viņa mūs vienmēr uzcienā. Tākā mēs savu skolotāju necietām dažādu iemeslu dēļ nolēmām viņu izjokot. Sākumā mēs uzzinājām no kurienes nāk tie sūtījumi to izdarījuši mēs izveidojām paši savu sūtījumu. Vispirms laukos salasījām daudz mēslu salikām tos klasē un aizsūtījām skolotājai itkā no radiem. Kad pienāca otrdiena skolotāja iegāja klasē smaidīga ar mūsu paciņu rokās. Tad viņa paziņoja ka visi kas būs izpildījuši mājasdarbus dabūs cepumus. Tākā mēs majas darbu nebijām izpildījuši tad mums nedraudēja saņemt sūdu kā apbalvojumu. Tāpēc mēs ar lielu smaidu gaidījām kad zubriem tiks izdalīti mēsli. Un šis brīdis pienāca taču vel labāk nekā bijām gaidījuši kad skolotāja bija atvērusi kasti viņa nepaskatījās tur iekšā bet uzreiz dēva mēslu zubrim kurš arī nokoda gabaliņu un tikai tad saprata ka ir smalki apčakarēts un kā jau jūs nojaušat klasē izcēlās pamatīgs tracis,
Trešais gadījums.
Es ar draugiem mācījos 8 klasē un iepriekšēja vakarā mūs pamatīgi apvainoja un piekāva 10 klases zēni tāpēc es ar draugiem šodien kalām atriebības plānu. Mēs zinājām ka katru piektdienu viņi sporta zālē spēlē futbolu. Tā nu mēs no veca riteņa rāmja izveidojām tādu kā lielgabalu par pūlveri izmantojām sērkociņu sēŗu kuru 2 dienas kasījām no kociņiem par patronām izmantojām svina bumbiņas. Tā piektdienas vakarā mēs uzrāpāmies kokā kas bij a7 metrus no sporta zāles loga un izšāvām. Logs sapira sīkās druzkās mēš laimīgi bēgām un nākamajā dienā uzzināju ka viņi sodīti par loga izsišanu.
