Random anekdotes #31

-Hallo!
- Ir tētis mājas?
- Jā ir. - Čukstus atbild meitenīte.
- Nu tad pasauc.
- Nevaru, viņš ir ļoti aizņemts.
- Nu tad pasauc mammu.
- Nevaru, viņa arī ir ļoti aizņemta.
- Vai kāds cits pieaugušais ir mājās.
- Jā, ir policista kungs.
- Nu tad pasauc policista kungu.
- Nē, nevaru, viņš un arī ugunsdzēsēja kungs ir ļoti aizņemts.
- Ko tad viņi visi dara, ka ir tik ļoti aizņemti?
- Meklē mani...., nočukst meitenīte.


- Peterīt, ko mēs iegūstam no zosīm?
- Olas.
- Pēterīt, nu tomēr, padomā, kāds mums labums no zosīm?
- Olas.
- Nu labi. Uz kā tu guli?
- Uz grīdas.
- Bet zem galvas ko liec?
- Vectēva zābaku.
- Labi, ķersimies tai lietai klāt no citas puses. Uz kā guļ tavs tētis?
- Uz mammas.
- Bet, ja mammas nav mājās?
- Uz kaimiņienes.
- Bet, ja kaimiņienes nav mājās?
- Tad arī tēva nav mājās.
- Labi, mēģināsim vēlreiz. Uz kā guļ tavs vectētiņš??
- Uz gultas.
- Un ko liek zem galvas?
- Spilvenu.
- Ja iesit pa spilvenu, kas parādīsies?
- Blaktis.
- Bet, ja stipri iesitīs?
- Daudz blakšu.
- Bet, ja paņem nazi un uzšķērž spilvenu, kas būs?
- Pa tauri no vectētiņa.
- Nu labi, dabūsi pa tauri no vectētiņa, kas vēl paliks?
- Spalvas.
- Ufffff!!! Nu tad ko mēs iegūstam no zosīm?
- Olas...


- Gogi! Tu tauri spēlē?
- Nē.
- Bet tavs brālis?
- Jā.
- Kas jā?
- Arī nespēlē!


Dārgais Ziemassvētku Vecīti!
Tā laikam Tev nav pierasta lieta, saņemt vēstules šādā dienā, divdesmit sestajā februārī, bet es gribētu noskaidrot kādu domstarpību, kas radusies mūsu starpā.
Pagājušā gada beigās es Tev uzrakstīju vēstuli, kurā palūdzu no tevis velosipēdu, elektrisko dzelzceļu, skrituļslidu pāri un futbolista formu. Visu gadu es mācījos kā vājprātīgs, un man bija labākās atzīmes ne tikai klasē, bet arī visā skolā.
Goda vārds, neviens neuzvedās tik labi kā es ar vecākiem, brāļiem un draugiem. Es pastāvīgi skrēju uz veikalu un pat divas reizes palīdzēju večiņai pāriet pāri ielai. Nav palicis neviens labs darbs, ko es
nebūtu izdarījis.
Un kāda mārrutka pēc tu atnesi man šito debilo krūzīti, idiotisko svilpīti un to pretīgo atbaidošo zeķu pāri? Ko tu, āpsi, vispār esi no sevis iedomājies, šādi liekot man visu gadu uzvesties, un atstājot
visu šo mēslu čupu zem eglītes? Un, kā ņirgājoties, tu atnesi ta-a-a-a-adu dāvanu kaudzi tam kretīnam, kas dzīvo kaimiņu mājā, ka viņš ar tām visām pat pa durvīm nevarēja ieiet?
Tā ka nemaz neiedomājies nākošgad bāzt savu resno smirdīgo pakaļu man pie loga! Es tevi turpat uz vietas izdrāzīšu, es ar akmeņiem nomētāšu tavus apdi@$ušos briežus tā, ka viņi aizbēgs no tevis, un tev kājām nāksies iet atpakaļ uz savu nedataisīto Ziemeļpolu, apmēram tāpat kā man tādēļ ka tu man neuzdāvināji to nolādēto velosipēdu!

Ej d!#$t, Ziemassvētku vecīt!
šogad tu tiešām uzzināsi, cik es slikts varu būt, tu, resnais, taukainais, smirdīgais briežu drātētājs!
Vienmēr tavs,
Jānītis.


Bērniņam nenāk miegs. Mamma sāk šim priekšā lasīt pasaciņu. Paiet pusstunda, stunda, bet mazais kā neguļ tā neguļ. Mamma nu sāk skaitīt dzejolīšus, jau pavisam nomocījusies, bērns aizvien neguļ. Mamma jau no dusmām trīcošā balsī sāk dziedāt šūpuļdziesmiņas, dzied, dzied, te pēkšņi mazais tāds pusaizmidzis vēršas pie māmiņas:
"Māmiņ, māmiņ, varbūt pietiek trokšņot, man ļoti gulēt gribas."


- Kas jāzina studentam?
- Viss!
- Un kas jāzina laborantam?
- Gandrīz viss tas pats, kas studentam.
- Un aspirantam?
- Tas, kurā grāmatā atrast to, ko jāzina studentam.
- Un docentam?
- Kur atrast šo grāmatu.
- Un ko tad jāzina profesoram?
- Kur atrast docentu.

Vācijā pie kādas mazas baznīciņas durvīm karajas zīmīte ar vārdiem:
- Ja tu esi noguris grēkot, tad atver durvis un ienāc!
Kāda ar lūpu zīmuli pierakstijusi:
- Bet, ja tu nēsi noguris, piezvani pa tālruni 112233!



600 Mersā ietriecas zaporožecs no pakaļas. Zaporožecā sēž vecītis un domā: Nu, tik un tā
beigas, iešu un parādīšu vinliem kā veterāni prot trakot. Izkāpj, paņem lielu āmuru un
sāk dauzīt. Mersa šoferis ar miesassargu pietupās, klusē. Vecis prom, viens klusi otram:
-Iedomājies, ja mēs viņā būtu ietriekušies...


Hallo, policija!
- Jā, ko vajag?
- Te kaimiņs atkal sievu sit!
- Nu un?
- Nu viņam cirvis rokā un viņs draud visus nosist?
- Nu un?
- Viņš jau kaķīti nosita!!!
- Nu un?
- Jā un viņš visu laiku kliedz, ka visi policisti ir cūkas un viņam neko neizdarīs.
- Skaidrs tūlīt braucam...


Nakts. Vienistabas dzīvoklis. Vecāki tā kā nolēmuši pamīlēties, bet māte laužas:
- Ja nu Jānītis neguļ?
Tēvs: Da ģuļ jau sen! Jānīt! Guli? Atnes ūdeni!
Klusums. `Nu redz, sen jau guļ`, nosaka tēvs un ķeras pie lietas.
Tā nu process notiek, līdz pēc daždesmit minūtēm atskan neapmierināta bērna balss: `Un ilgi man būs ar to ūdeni šeit jāstāv?!?`


Armijā. Ģenerālis aptaujā jauniesaukto.
- Nu, kareivi, kāpēc tu nolēmi iestāties mūsu armijā?
- Pirmkārt jau, lai aizstāvētu savu dzimteni no naidniekiem.
- Labi, un vēl kāpēc?
- Otrkārt, armija padarīs mani par īstu vīru.
- Pareizi, malacis! Un vēl?
- Un treškārt, b$%in, varētu padomāt, ka manu piekrišanu kāds prasīja!


Jānītis ielūkojas vecāku guļamistabā, kur tētuks tieši šajā brīdī instalē prezervatīvu. Cerībā, ka Jānītis nebūs visu to pamanījis, tētuks nometas četrrāpus uz grīdas un izliekas ieinteresēts zem gultas notiekošajā. Jānītis jautā:
- Papu, a ko tu dari?
- Redzi, dēliņ, man likās, ka pele zem gultas paskrēja...
- Hmm, un pēc visa spriežot, tu viņu esi nolēmis izdrazt... ?