... Pilnīga beztēma...
Paraugoties dzīvē no cita skatu punkta, aizraujošu stāstu var atrast visur. Es vienu saskatīju rācenī.
Vēlreiz brīdinu - beztēma :D
Rācenis :D10
24
3
Reiz nemaz ne tik sensenos laikos dzīvoja kāds rācenis. Katram kārtīgam latvietim ir vismaz viena vecmamma vai vecvecmamma, vai vismaz trakā Annas tante, kas dzīvo laukos, tāpēc droši vien jau jūs zināt, kas ir rācenis. Ja tomēr nē, tad teikšu tā: tas ir kaut kas līdzīgs kartupelim, tikai viņš ir viens pats, bez draugiem, un laksti tam ir kā bietēm.
Vispār rāceņiem dzīvē nav diez ko paveicies, jo viņus audzē, lai ēstu. Tāpat kā cūkas, govis, vistas, gaiļus, bezdelīgas un suņus. Nu, suņiem varbūt vairāk paveicies... ja vien viņi nedzīvo Korejā. Bet tomēr, mūsu stāsta varonim bija nepaveicies vēl vairāk - viņš bija dzimis un uzaudzis Īrijā, tas nozīmē, viņa saimnieki bija rudiem matiem apveltīti. Ak, nabaga, nabaga rācenītis. :S
Reklāma
Tomēr mūsu rācenis bija izdzīvotājs, un viņš negribēja, lai viņu apzelē ķeltu kārās mutes. Tāpēc rācenis ņēma kājas pār pleciem (nu, ņemtu, ja viņam būtu kājas. Un pleci) un metās iekšā jūrā, kas, sagadīšanās pēc, tur pat vien netālu mētājās.
Jūra gan laikam tāda pastulba bija gadījusies, jo nepārzināja Atlantijas okeāna austrumkrasta un Ziemeļjūras reģiona ģeogrāfiju, tāpēc izskaloja rāceni letiņu zemes krastos. Rācenim Latvijā patika, jo šeitan bija daudz mežu, un mežos daudz visādu zaļumu, kur paslēpties no rāceņēdājiem. Rācenis gan nezināja, ka latvji rāceņus vairāk neēd; katrs sevi cienošs latvietis ēda šprotes. Vai reņģes. vai brētliņas. Eh, kaut kā jau tās zivis sauca; tik labi politekonomiskajā situācijā neorientējos.
Lai gan rācenis slēpās, viņu pamanīja kāda latvju ģimene, kas kravāja pekeles lai izvāktos no savas lokālās lauku bedres un dotos lielajā dzīvē uz Rīgu. Šie ļautiņi vēl atpazina senlaiku dārzeņus, tāpēc noķēra rāceni un iebāza viņu zeķē, cerot Centrāltirgus zivju paviljonā kādam iesmērēt kā reņģes.
Reklāma
Tomēr rācenis nebija apmierināts ar savu likteni, tāpēc visu ceļu nikni pieprasīja, lai viņu atbrīvojot. Apķērīgie latvieši tā arī izdarīja, un rācenis pateicībā par atbrīvošanu pastāstīja lettiņiem stāstu par savu rudo ģimene, stulbo jūru un slēpšanos zaļumzaļajos mežos.
Komerciāli domājošie latvieši pārdeva rāceņa stāstu kādai Latvijas televīzijai, un rācenis kļuva par nacionāla mēroga zvaigzni.
Rācenis norāva baigo piķi un pārtrumpoja visus Latvijas magnātus/miljardierus. Pēcāk Rācenis nopirka Latvenergo un Tele2, panākot, ka par elektrību nav jāmaksā tiem, kas oficiāli pārstās ēst rāceņus un ka Tele2 katras savas Varoņu reklāmas beigās paziņos, ka, lai kā jūs censtos, neviens nekad nebūs tik liels varonis kā rācenis.
Tomēr rācenis bija aizmirsis, ka ir tikai dārzenis. Pēc pusgada rācenis sapuva un kļuva tik smirdīgs, ka, par spīta viņa milzīgajai bagātībai, rāceni izsūtīja no Latvijas un alumīnija bundžā iemeta Baltijas jūrā.
Reklāma
Kopš tā laika rācenis dreifē pa Baltijas jūru kā tāds vietējais Klīstošais Holandietis. Viņš kalpo par zīmi visiem tiem rāceņiem, kas kādreiz sadomās nebūt par paiku, bet bēgt. Tāpēc, rāceņi, labāk tupiet savās vagās. Beigas.
Stāsts ir beidzies. Jā. Gribēju tikai atvainoties visiem tiem, kam prātu plosa doma WTF :D
Reizēm, kad galvā sēž rāceņi, neko nevar padarīt :)
Tev patiks šie raksti
