Vārdu salikums "ёб твою мать" (jop tvoju maķ) burtiski tulkojas kā "(es) izd&@zu tavu māti". Praktiski tieši to pašu nozīmē saīsinājumi un atvasinājumi "твою мать" (tvoju maķ), "ёб твою" (jop tvoju) vai "latviskie" "ka tavu māti", "jopcik-copcik". Šai sakarā nevaru nepieminēt citu vārdu salikumu - "сукин сын" (sukin sin), kas tulkojumā nozīmē "kuces dēls".
Cits rupjš lamuvārds, kura patieso nozīmi daudzi nemaz neapzinās runājot, ir "блядь" (bļaģ). Šis vārds attiecīgā sabiedrībā tiek iesprausts bezmaz vai aiz katra vārda. Būtībā šis vārds tulkojas kā "mauka". Ja jūs ar savu sarunas biedru uzskatat, ka esat šī vārda "cienīigi", tad mierīgi turpiniet pagodināt viens otru ar šo uzrunu. Ja neesat drošs, ka sarunu biedrs jūs sapratīs pārnestajā nozīmē, tad es ieteiktu šo vārdu pacensties nelietot - zobārsta pakalpojumi mūsdienās ir dārgs prieks.
No "блядь" ir radušies tādi atvasinājumi kā "bļā", "bļē" u.c. Ir arī šī vārda "mīkstinaataaji" - "блин" (bļin, jeb tulkojot latviski - "pankūka") un latviskais "bļāviens". Protams, ka patiesā izcelsme un nozīme šiem vārdiem ir tā pati "mauka".
Zināt vārdu no 3 burtiem? Sākas ar "х" un "у". Zināt. Apzīmē krāniņu. Jā, to pašu, kuru padomājāt - kuru, lai sev saskatītu, jums jāņem palielināmais stikls palīgā. Arī šis vārds ir interesants. Īpaši, ja meitenes to lieto vārdu savienojumā "похуй" (pohuj), kas nozīmē vienalga, bet burtiski tulkojas kā "a man līdz krāniņam". Bet krāniņa ta meitenēm nav! Tāpēc, diez vai meitenēm vajadzētu lietot šo izteicienu, jo ar to viņas tikai parāda, ka viņas lieto vārdus, par kuru nozīmi viņām nav nojausmas. Ja mazliet iedziļinās meitenes teiktajā "jopcik-copcik, da man, bļa, pohuj", tad ir saprotams, ka šāda lamāšanās ir pilnīgi bezjēdzīga.
No 3-burtu vārda ir tādi atvasinājumi kā "охуеть (можно)" (ohujeķ možno), kas latviešu valodā nozīmētu to pašu, ko "apdi&$ties (var)", un "охуенный" (ohujennij), kas nozīmē kautko "tik milzīgu, ka apdi&$ties var".
Skaisti lamāties ir jāmāk. Jāizmanto lamuvārdi ir tikai īpašos gadījumos, kad tie nevis nodeldē sacītā vērtību, bet gan padara sacīto sulīgāku.
Netīšām gadījās dzirdēt, kā viens taksists saviem kolēģiem izskaidroja kādu dabas parādību no fizikas viedokļa. Bija svelmaina vasaras diena un viņi bija kopīgi atbraukuši pie kāda dīķa, kur gozējās saulītē, dzēra alu un klaisījās viens otra stāstos. Daudz es nedzirdēju, pat nezinu par kādu dabas parādību īsti bija runa, bet, kad viens no viņiem (iespējams bijušais kodolfiziķis) zinātāja tonī pateica "необходима ну просто охуенная электромагнитная волна" (ir nepieciešams nu vienkārši tik milzīgs elektromagnētisks vilnis, ka apdi&$ties var"), es sapratu, ka viņš pateica daudz saprotamāku un cilvēka prātam aptveramāku lielumu, nekā ja viņš minētu kādu skaitli vai mērvienības. Lūk to es saprotu! Tā ir māka skaisti lamāties izteikties! Nevis izmantot vietā un nevietā (pārsvarā gan nevietā) pa ausu galam saklausītus vārdus, par kuru nozīmi ir visai miglaina nojausma.
Ir krievu valodā rupjš lamuvārds, kuram nemaz nav nozīmes - "пиздец" (pizģec). Cēlies no vārda "пизда" (pizda, kas nozīmē sieviešu ģenitālijas), taču tiek izmantots lai izteiktu savu sajūsmu vai izbrīnu. Taču iztulkot šo vārdu burtiski nav iespējams. No vārda "пизда" ir cēlušies arī izteicieni ar citu nozīmi - "не пизди" (ņe pizģi), kas latviski tulkotos kā "ned^&s", ar nozīmi "nemelo", un "спиздить" (spizģiķ), kas latviski nozīmētu "nozagt".
