Pirmā atdvente ir ieskaidināta. Pilsēta lēnām pošas Ziemassvētkiem, veikali jau ir pilni ar Ziemassvētku rotājumiem un visādiem gardumiem. Tas ir brīnišķīgs laiks, kad tu vari noēsties pēc sirds patikas un neviens tev par to nepārmetīs. Savu uzaudzēto alus vēderu var papildināt ar šokolādi, piparkūkām, lai tas kļūtu vēl resnāks un Ziemassvētkos varētu piestrādāt par vecīti.
Ari es izdomāju sevi palutināt ar kādu gardu našķi. Staigājot pa veikalu un pie sevis jau dungojot svētku dziesmiņas es uzdūros šokolādes Ziemassvētku vecīšiem. Uzreiz atausa atmiņā bērnības, kad ēdu šos gardumus pilnām mutēm un tad nebija jāuztraucas par aptaukošanos. „Lai iet ar”, es nodomāju un sniedzos pēc vecīša. Pēkšņi man priekšā piesteidzās kāda sieviete ar bērnu. Viņa paņēma vienu šokolādes vecīti un smaidot noteica: „Derēs”. Taj pat laikā biju aizņemts nopētot viņas slaido augumu un tvirto dibenu. Viņa izskatījās pēc neķītrās māmiņas, kas tā vien grib iesēsties vecītim klēpī un tikt nopērtai.
„Mammīt, tas man?”, mazais dēliņš priecīgi jautāja. „Nē, nē, tas mammītei, Tev nopirkšu ko citu.” „Nu vot rīma, norīsies”, es nodomāju. Paņēmis ar vecīti es sapņaini skatījos kā tvirtais dibens soļo uz kases pusi. Pēkšņi man viss kļuva skaidrs, fakti paši salikās kopā. Viņa bija pārāk tieva un labā formā, tā tad viņa uztur sevi formā un ēd veselīgu pārtiku. Šādus saldumus viņa noteikt neēd. Uz rokas nepamanīju laulības gredzenu, kas nozīmē, ka viņa nav precēta un noteikt ir vientuļā māte. Tā kā bija jau zināms, ka šokolādes vecītis nav mazajam ziķerim un viņa ir pārāk laba, lai ēstu šo draņķus un viņa tomēr to nopirka priekš sevis. Man atkārās žoklis, es paskatrījos uz vecīti, tad uz viņas dibenu un tā vairākas reizes un sapratu, kam tas vecītis ir domāts. Viņa zināja, ka vecītim salst galva, tāpēc izdomāja, ka tā jāieliek, kādā siltākā vietiņā. Diezgan pagarš un labi satverams. Paskatoties uz vecīša seju var no tās skaidri nolasīt: „Paņem mani mazulīt, parotaļājies, es Tev uzdāvināšu labāko dāvanu.” Kā nekā ir pirmā advente un visi cenšas radīt sev mājās svētku noskaņu, cits našķojās, bet cits pielieto našķus, kam citam.
