Pīppauze ellē5
Kāds vīriņš nomiris un nonācis ellē. Tur Sātans viņam liek izvēlēties vienu no trim mocībām. Aizved šo gaitenī ar trim durvīm galā un ļauj sākumā paskatīties, kura labāk patīk.
Tā nu topošais moceklis atver pirmās durvis. Tur priekšā klasiskā elle - uguns liesmas un lavas upes, grēcinieki brēkdami vārās darvas katlos un velni šos vēl baksta ar dakšām.
"Nu nē, šitais ir skaidri par sāpīgu!" vīriņš noskurinās un iet skatīties nākamās durvis.
Tur priekšā milzīgas akmeņlauztuves. Izkāmējuši grēcinieki sakalti važās viņās vergo, skaldīdami akmeņus, uzraugi velni viņus dzen ar kvēlojošām ķēžu pletnēm.
"Nu nē, šitais arī ir par traku..." vīriņš nospriež un iet lūkot trešās durvis.
Tur šim elpu aizsit briesmīga smaka. Priekšā plešas milzīga jūra ar sūdiem, vēmekļiem, tārpiem un vēl sazin ko - visu riebīgāko, ko vien var iedomāties. Grēcinieki tajā stāv līdz zodam dziļi, kā tik kāds pakustās, pārējie uzreiz šņāc virsū, lai neceļ viļņus.
Vīrelis daudz nedomādams izvēlas jūru - kauču pretīga, bet vismaz nav sāpīga. Tā šis rīstīdamies un vemstīdamies iebrien jūrā līdz zodam un stāv. Paiet brīdis, kamēr deguns aprod ar smaku, un kaut aizvien riebīga, jūra vairs nemaz tik briesmīga neliekas. Vīriņš pie sevis iedomājas, ka īstenībā ilgi varētu tā stāvēt.
Pēkšņi jūras krastā atsprāgst durvis, ieslāj velns ar ugunīgu pātagu ķetnā, noplīkšķina grēciniekiem virs galvām un nobļaujas:
"Tā, slaisti, pīppauze beigusies! Galvas apakšā!"