Pieteikums darbā...3

Sveicināti!

Mans vārds ir Jānis, un turpmākās pusstundas laikā es spontāni mēģināšu uzrakstīt universālu pieteikuma vēstuli, kura spētu atbildēt uz visiem potenciālo interesentu jautājumiem. “Universāla pieteikuma vēstule”- skan diezgan aizdomīgi vai ne?. Tam vajadzētu būt tādam tekstam kuru pēc vajadzības varētu pakārtot tā, lai izrādītos, ka jūsu un tikai jūsu uzņēmuma piedāvātais amats būtu tas, ko jau ilgi esmu meklējis. Taču nebūtu vērts melot, jo izprast dotā amata, uzņēmuma specifiku un prasības neklātienē ir neiespējami. To var noskaidrot tikai saskarsmē, un arī tad diezgan pavirši. Tādos gadījumos nepalīdzēs mājas lapas, vai “Lursoft “apmeklējumi. Arī uz visiem jautājumiem pieteikumā neatbildēšu - jo, ja nav jautājumu - nav arī intereses, un tad es būtu lieki tērējis gan savu, gan jūsu laiku - tas nevienu no pusēm droši vien neapmierinātu. 

Par sevi. Esmu darbojies vairākos uzņēmumos un dažādos amatos pēc to nozīmības un atalgojuma. Neapgalvošu , ka neesmu ieinteresēts adekvātā atalgojumā, kas uz doto brīdi sastādītu summu ap 400 latiem mēnesī. Pieņemot pieticīgāku piedāvājumu, agrāk, vai vēlāk būtu spiests meklēt finansiālas izaugsmes iespējas. Gadījumā, ja tas nebūtu iespējams jau esošajā uzņēmumā, tas nestu zaudējumus uzņēmumam un neizbēgami arī man. Domāju manā gadījumā lietas būtība neslēpjas nepamatotās ambīcijās, ir vēlēšanās nopelnīt proporcionāli padarītajam. Esmu spējīgs pietiekami labi strādāt, pie noteikuma, ja netraucē, un to atļauj vārda tiešajā nozīmē , “neaplauž saknē” jebkuru mēģinājumu piepildīt, vai izteikt savas idejas, nerunājot jau par iespēju strādāt patstāvīgi. Pildīt visas birokrātijas un “klikšķināt kompi” spēj jebkurš garīgs invalīds, par kuru nekādai rutīnai neļaušu sevi pārvērst, šīs prioritātes, lai arī paliek viņiem. Būs jāapbēdina arī tie darboņi, kuru ideoloģija balstās uz domas - “vispirms izdari un pēc tam varbūt samaksāšu”, kuri meklē ģeniālu studentu apakšbiksēs, jo kaut pagaidām oficiāli nestrādāju - esmu nodarbināts un trūkumu neciešu. 

Tradicionālais jautājums - ko vēlos nākotnē?, atbildu - būt pārliecināts par sevi un savu darbu. 
Pacentīšos visu ap sevi noorganizēt tā, lai būtu vairāk, vai mazāk neatkarīgs savā darbībā, ko neapstrīdami sekmē izglītība, (žēl tikai, ka ne katram invalīdam) kuru arī perspektīvā pilnveidošu. 
Domāju - esmu atstājis atvērtus pietiekami daudz jautājumu, lai neapdzēstu jau minēto interesi. Uz visu pārējo ar prieku atbildēšu intervijā. 



Ar cieņu, 
Jānis Krūmiņš.