Bija vasara un pāvests tikko bija pabeidzis ciemoties Tuvajos Austrumos,un viņš brauca jau ar limuzīnu uz lidostu. Viņam prātā ienāca,ka viņš pats nekad nav braucis pie stūres lielajam limuzīnam,tāpēc pavaicāja šoferim,vai viņš varētu mazlietiņ pamēģināt pabraukāties. Šoferim nebija nekāda lielā izvēle,jo tas tomēr bija pāvests,tāpēc viņš piekrita un apsēdās aizmugurējā sēdeklī,tikmēr pāvests dikti apmierināts nosēdās pretī stūres ratam un nogriezās uz 95.ceļu. Lai arī viņš iepriekš nebija braucis ar šādu mašīnu,iemaņu viņam netrūka un drīz viens viņam viss padevās pat diezgan labi. Piepeši aizmugurskata spogulītī viņš pamanīja mirgojam zilu un sarkanu gaismiņu,kas piederēja valsts policijas mašīnai. Pāvests domāja,ko nu darīt,bet galu galā izlēma visu darīt mierīgi un piestāja malā. Pāvests nolaida logu,un policists pienāca klāt pie mašīnas un teica " Jūsu aizmugurējās gaismas ir izdegušas. Man vajadzēs apskatīt jūsu automašīnas licenci un autovadītāja apliecību." Tad viņš ieskatījās automašīnā ciešāk,apstulba un atvainojās " Piedodiet man. Es tūlīt atgriezīšos,man ir jāveic steidzams zvans." Policists aizgāja līdz mašīnas radio un vaicāja pēc galvenā bosa. "Šef,man te ir ĻOTI svarīga persona,ko esmu apturējis,un man vajag zināt,ko šādā situācijā darīt." Policijas priekšnieks vaicā " Vai tas ir gubernators?" Policists atbild " Nē,tas ir kāds daudz,daudz svarīgāks." "Vai tas ir pats prezidents?" "Nē,vēl svarīgāks par prezidentu!" atbild policists. "Nu,tad kas pie velna tas tāds ir,ja tik svarīgs?" bļāva priekšnieks. Policists atsaka " Kā lai es to zinu? Bet viņam par šoferi ir pats pāvests! "
Tev patiks šie raksti
