Sēž narkomāns ar vienu citu nemierīgu tipiņu vienā kamerā.
Narkomāns visnotaļ apmierināts, zāles pietiek. Bet tas otrs tāds nemierīgs
visu laiku defilē pa kameru un vāvuļo: "Ubegu, ubegu, ubegu..."
Pēc kāda laika tipiņš prom, bet tiek tik līdz cietuma sētai, kur sargi šim
sašauj vienu kāju lupatās. Kāju šim nogriež.
Pēc atlabšanas šis atkal tajā kamerā ar narkomānu un lēkā uz vienas kājas:
"Ubegu, ubegu, ubegu..."
Vienā dienā šis atkal prom, bet pie tās sētas sargi ar saviem šim saskādē
atlikušo apakšējo ekstremitāti.
Pēc atveseļošanās tam kadram vēl nav gana - valstās pa kameru: "Ubegu,
ubegu, ubegu...", bet narkomānam viss diezgan vienaldzīgs.
Paiet laiciņš un nemierīgais atkal prom. Šoreiz šim nones pusi galvas un pēc
atveseļošanās atkal aizved uz to pašu kameru. Narkomāns , kā reiz, uzpildījies
ieraugot savu bēdu brāli nenociešas un saka šim: "Slušai pareņ, ja
balģeju kak ti ot sjuda po časķam bežiš!"
Dodiet man atbalsta punktu un es...
...teikšu tostu.
Iet narkomāns pa ceļu, nabagam jau lomka sākusies nevar vairs izturēt. Te pēkšņi skatās BAIGAIS kaņepju lauks priekšā šis nu ņem un ienirst, satin kāsīti, peld svētlaimē te pēkšņi sirēnas. Skatās policija no vienas puses ar džipiem, paskatās no otras jau helikopteri lido. Domā nabags nu būs sūdi, ņem laužas caur laukam te pēkšņi skatās ķenguru bars.
Nu šis domā paslēpsies starp tiem, sāk tur lēkāt, skraidīt utt. Te pēkšņi pielec viens ķengurs un saka - eu, kedas ta novelc a to visus iegāzīsi!
- Kāpēc tu dzer?
- Jo man kauns.
- Par ko tev kauns?
- Par to, ka es dzeru.
Bārmenis: Jūsu glāze ir tukša. Varbūt vēl vienu?
Apmeklētājs (nedaudz ieskurbis): Nu un nafig man divas tukšas glāzes???
Eu, veči, uzcienājiet ar aliņu, čurāt gribās, bet nav ko...
Divi pilsoņi, nelielā alkohola reibumā, pārvietojas gar sētu. Zaļais pūķis ir bijis netaisnīgs - kamēr viens pārvietojas balstīdamies pret sētu, otrs skumīgi rāpo pa zemi, dēvēdams to pārmaiņus par `māti zemi` vai vienkārši piesaukdams neidentificējama indivīda māti.
Nav pagājis tik ilgs laiks, kad sētu balstošo personāžu (sauksim viņu par Bonifāciju) sāk mocīt mūžvecais jautājums, un viņš sauc uz savu bēdubrāli `Eu, Janka, a tu mani cieni?`.
Uz ko Janka, paceļot acis pret sauli un Bonifācija uzblīdušo seju teic: `Cienu?! Es ar Tevi LEPOJOS!`
Oficiants jautā apmeklētājam:
- Ko dzersiet vīnu vai šņabi?
- Vīnu.
- Kādu, balto vai sarkano?
- Sarkano.
- Sauso, saldo, pussaldo?
- Sauso.
- Kura gada jūs vēlaties?
- Ai beidz smadzenes čakarēt un dod to šņabi....
Sieva lamā vīru - dzērāju:
- Nu kā var šitā dzert!? Vai zini cik cilvēkus šņabis kapā novedis? Ja netici man, aizej uz kapiem un paskaties, cik cilvēku ir no šņabja miruši!
Nākamajā dienā vīrs pārnāk mājās galīgi pilnā.
Sieva nikna:
- Nē, jūs tikai paskatieties , viņš atkal pilnā! Kapos biji?
Vīrs:
- Oi, sieviņ, tikai nesāc! Biju uz kapiem. Palasīju, kas uz vainagu lentēm rakstīts - "No sievas, no bērniem, no radiem,..."
Sieva:
- Nu un ?
Vīrs:
- Kas "Nu un"? Es tak saku - no sievas, no bērniem, no radiem, bet no šņabja neviens nebija nomiris!
Vīrs pārrodas mājās uz rīta pusi ,galīgi piedzēries.
Sieva ,protams,dusmīga :
- Kur Tu biji?
- Kapos.
- Vai tad kāds nomiris?
Vīrs raudošā balsī:
- Neticēsi, viņi visi tur ir miruši.
