Ja būtu pedantisma skala, tad Konrāds noteikt būtu tās pašā augšā, ieņemot godpilno pirmo vietu. Visi Konrāda paziņas teiktu, ka viņš ir vispedantiskākais cilvēks ko viņi pazīst. Laikam arī tādēļ pie viņa neviens ciemos nenāk. Pēdējā reize bija tad, kad darba kolēģi nolēma pārsteigt Konrādu un ierasties neaicināti pie viņa un apsveikt dzimšanas dienā. Viss jau noritēja labi, bet kad Konrāds devās uz tualeti, lai atvieglinātos, viņš pamanīja veselas trīs urīna piles uz poda malas. Tad gan Konrāda balss tonis mainījās no mierīga uz kliedzošu. Viņš nebija tik ļoti dusmīgs par apmīzto poda malu, kā par nepāra urīna piļu skaitu un nevienādo formu, punktu pielika tas, ka viņš redzēja, ka žurnāli uz galda nebija atpakaļ salikti smuki kaudzīte pie kreisā augšējā stūra, kas lika Konrādam izdzīt visus ciemiņus ārā. Konrāds jau ir vīrietis labākajos gados, šķīries, jo sieva vairs nevarēja izturēt viņa pedantismu un piedzīvoja nervu sabrukumu.
Konrāda diena iesākas piecos no rīta. Gulta tiek rūpīgi saklāta, tā lai sega būtu piecpadsmit centimetrus no grīdas, tas tiek rūpīgi paveikt ar lineālu. Istabas tiek rūpīgi izmazgāta, kā arī visas grāmatas grāmatu plauktā tiek izņemtas un noslaucītas no putekļiem. Kad visi mājas darbi tiek paveikti Konrāds var ķerties sevis pucēšanai uz darbu. Lielākais laiks aiziet matu sakārtošanai, jo matiem vajag būt precīzi iesmērētiem ar simts gramiem želeju, kas tiek nosvērts uz svariem un saķemmēti uz labo pusi, tā, lai mati priekšā būtu sadalīti sešās šķipsnās. Visam jābūt pāra skaitlī, pat dienas beigās Konrāds pārskaita sērkociņus paciņā, ja tur ir nepāra skaitlis tad vienu izmet miskastē. Konrāds no mājas uz darbu iziet septiņos trīsdesmit un ne sekundi ātrāk vai vēlāk. Dodoties uz darbu rūpīgi tiek skaitīti soļi, lai sanāktu pāra skaitlis, pat dažreiz, lai tas sanāktu viņš veic platu soli ar nelielu palēcienu. Konrāds strādā vietējā „RD eletonics” par pārdevēju, tas darbs viņam tīk, jo katru dienu viņš var ierasties darbā agrāk un pārkārtot visu ideālā kārtībā, kā arī ar lupatu pārvilkt pāri televizoru ekrāniem.
Šodienas darba diena bija kā visas pārējās, divpadsmitos pusdienas pārtraukums un pus vienos atpakaļ darba ierindā. Konrāds ik pa laikam izslaucīja klientu piebradāto grīdu, jo mierīgi nosēdēt nevarēja, kad redzēja netīrumus. Pēkšņi ienāca veikalā daiļa brunete. Viņa piegāja pie kases un laipni sacīja: „Sakiet lūdzu vai es šeit pie jums varētu pārinstalēt datoru”? Konrāds uz īsu brīdi bija iegrimis vērojot viņas matu sakārtojumu, kas viņam likās tik perfekti izveidots. Pēkšņi ačuhņijies, viņš tik pat laipni atbildēja: „Atvainojiet kundze, bet diemžēl pie mums šādas darbības neveic”. Brunete uzmeta skumju sejas izteiksmi un noteica: „Žēl gan”. Bet Konrāds instinktīvi vadīts izteica: „Bet ja Jūs gribētu varbūt es varu jums pārinstalēt”. Brunete pasmaidīja un sacīja: „Ak paldies tas būtu laipni no jūsu puses, vai šovakar Jūs varētu”. Konrāds viegli atbildot sacīja: „Nekādu problēmu”. Brunete iedeva viņam savu adresi uzsmaidīja un aizgāja.
Pēc darba Konrāds ierasti atkal izmazgāja māju un ķērās pie matu sakārtošanas, lai varētu doties pie skaistās kundzes pārinstalēt datoru. Pēkšņi viņš atskārtis, ka tomēr varbūt varētu arī ar viņu sanākt, kas vairāk, jo pēdējo reizi sekss viņam bija pagāšnedēļ ar tualetes papīra rullīti skatoties iemīļoto seriālu „Ugunsgrēku”.
Ar nieka tūkstoš pieci simti divdesmit četriem soļiem, viņš bija klāt pie daiļās brunetes. Atvērusi durvis seksīgā halāta, viņa ieaicināja Konrādu iekšā un aizveda pie datora, kuru ir jāpārinstalē. Konrāds uzreiz ķērās pie darba, jo nevēlējās nokavēt savu ik vakara seriālu. Kad dators jau bija uzlikts instalēties Konrāds apsēdās gultā, pēkšņi istabā ienāca brunete ar vīna glāzi rokās un. Viņa maigā tonī viņam vaicāja: „Vai esi jau beidzis”? Konrāds satrauktā tonī atbildēja: „Jā gandrīz”. „Labi”, viņa teica. Nolikdama vīna glāzi uz galda un novilkdama halātu, viņa ieleca Konrāda klēpī un kliedzošā tonī teica : „Izlaizi man kārtīgi Tu datoriķi”!! Sacīts darīts, viņš noguldīja viņu gultā un lēnām virzījās uz leju. Brunete sajuta, ko slapju un maigu, viņa satvēra segu cieši sev rokās, bet pēkšņi sajuta plēsošu sajūtu, viņa uzraisās augšā un sacīja: „Ko pie vella tu tur dari”? Konrāds uz to mierīgi atbildēja: „Guli mierīgi es ķemmēju tavu kušķi” un vienmērīgām kustībām laida ar ķemmi pāri uz labo pusi.
