Pirmā daļa rēcīga. Tālāk drusku gari, bet ja kāds vēlas lasīt - http://www.brivamute.lv/2010/02/26/milestibas-mehanismi/
Visliekulīgākais vārds pasaulē ir "mīlestība". Sitiet mani nost, bet mīlestība nekad nav bijis iemesls attiecību sākšanai. Es, piemēram, esmu Intelektuālais Gigants un Gultas Mocarts. Lūk, arī argumentācija, kāpēc vienai no simta kņud pakrūte un viņa vienā brīdī sāk ļurināt par mīlestību. Ja es neapzinātos viņas vēlmes un savas kvalitātes, būtu sūdi. Tā nebeidzamā trīšanās ar ziediem, mazām, mīļām vēstulītēm, serenādēm pie loga - nu, ko tas līdz, ja meitene vienkārši grib pēc 6 orgasmiem atslodzei paklausīties kādu Petrarkas sonetu... Raustīties, veikt visādas liekas kustības un, atklāti sakot, romantiski līst pakaļā rītā vakarā - tas viss lai paliek diletantiem iesācējiem. Es tomēr spēlēju pie profesionāļiem. NHL veči labāk par jebkuru Zviedrijas junioru līgas spēlētāju zina, cik svarīgi ir neko nemudrīt.
Sievieti var mīlēt par kājām, kas aug no ausīm, par viņas smuko degunu, par viņas smadzenēm sarkasma želejā, par viņas vagīnu, par viņas māju Lapmežciemā, par viņas doktora grādu, kaut vai par viņas izskūto padusi. Šos būtiskos, objektīvi izmēramos momentus pie atzīšanās mīlestībā mēs parasti apejam. Atzīstamies un viss - it kā tas būtu pašsaprotami.
Pašsaprotami ir kas cits. Es, piemēram, ciest nevaru mazas, bezformīgas krūtis, resnu pakaļu, debilu mūzikas gaumi, nemazgātus matus, uzspēlētu draugaļošanos, pārlieku šallīgumu, nepamatotu dirsīgumu un kaulainus gurnus. Atvainojiet, lieliskās mājsaimnieces, zinātņu kandidātes, seksa pozu pārzinātājas - viens mazs pups un - neko darīt, Jūs, jaunkundz, kļūdījāties ar adresi. Es, protams, tagad esmu tāds hiperpatiesais varonis. Dzīvē es jūs vienkārši atšūtu - neko nepaskaidrojot. Mēs pat nekniebtos uz satikšanos un atvadām vienlaikus. Es tomēr spēlēju pie profesionāļiem un zinu, cik svarīgi ir lieki nemudrīt.
Vissvarīgāk un vienlaikus visgrūtāk ir nemudrīt neko pie šķiršanās. Ja ir lietas, par ko sievieti var mīlēt, tad tieši tāpat ir arī lietas, par ko var arī nemīlēt - ja kaut kas vairs nav tā, kā bija vai arī nekad nav īsti bijis un cerības palikušas nepiepildītas. Ir jābūt dzelzs iekšai, lai godīgi pateiktu - "Es Tavu seju no dirsas jau kādu gadu atšķiru tikai pēc loģikas." Parasti pār apakšlūpu pārveļas ņuņņīga atzīšanās nemīlestībā, kas ir tikpat jēli pielaizīta kā premjera uzruna Vecgada vakarā.
Autors - Jānis Liksts
