Sveiki!Mani sauc Poop Poooopy!
Man ir 99 gadi.
Es piedzimu pirmā pasaules kara laikā Beļģijā.Es piedzimu no kaķa.
Bērnība bija grūti laiki jo bija karš un atrasties ārā bija bīstami.
Kaut arī kaķis bija miris,par laimi man bija draugs.
viņu sauca Kakulbračka.Viņš ir mans labākais draugs.
1.pasaules kara laikā mēs dzīvojām pazemē.
Kad karš beidzās mēs devāmies uz zemi kuru sauc par Normandiju.
Nevienam tur nepatika netīrība.Tāpēc mēs slēpāmies no cilvēkiem lai viņi mūs nenogalina.
Mūsu galamērķis bija Īrija.Tapēc ka tur ir labi un draudzīgi cilvēki.
Mēs braucām ar kuģi.
Bet mēs nenokļuvām Īrijā!
Mēs nokļuvām Anglijā!
Tur nebija slikti bet mums nepatika ka bija daudz pilsētu.
Un lai nokļūtu Uz īriju vajadzēja iet uz Skotiju.
Tas bija ļoti garš ceļš.
Bet pirms iekāpām kuģī mūs nozaga zaglis un aizveda mūs citur un tā nu mēs nokļuvām Latvijā.
Tur bija jauki cilvēki.
Mums iemācīja latviešu valodu un mēs sākām mācīties.
Kad izmācījāmies tad sākās otrais pasaules karš.
Latvijā bija daudz mežu tāpēc mēs paslēpāmies mežā no kara cilvēkiem.
Kad karš beidzās parādijās jauni cilvēki.
Viņi runāja citā valodā.
Un bija apsēsti ar sarkanām zvaigznēm un kaut kādu jocīgu simbolu.
Mums bija bail no viņiem tāpēc mēs vēl joprojām slēpāmies.
Tad pēc dažiem gadiem sarkanie cilvēki aizgāja prom.
Un mēs devāmies uz pilsētu Rīga.
Mēs atradām dzīvokli.
Un tad uzzinājām par tādu lietu kā Internets.
Beigas.
Šis bija stāsts par manīm un manu draugu.
Ceru ka jums patika!
