Piedāvāju ko mazliet atšķirīgāku no ierastajām īsajām un reizumis jēlajām anekdotēm. Latviešu tautas anekdotes, ko cits citam stāstīja un par kurām uzjautrinājās mūsu senči... Ceru, arī jūs, spocēni, atradīsiet kaut ko, par ko pasmaidīt.
...
P.S.Atvainojos, bet nevaru lepoties ar to labāko attēlu kvalitāti.
Kārtojot savu 'nelielo' haosu uzgāju šo to aizmirstu. To starpā bija arī neliela (14,5x11x2cm /pat nezinu, kāpēc to mērīju/) grāmatiņa.
Šī grāmatiņa kādreiz piederēja manam vectēva brālim, taču viņš to atdeva manam vectēvam, kas, savukārt, neilgi pirms savas nāves nodeva to manās rokās. Sava veida relikvija un piemiņa. :)
Bet nu es aizbraucu pilnīgi svešā jūriņā un, atgriežoties pie sākotnējās raksta ieceres - Lūk, dažas anekdotes no šīs latviešu tautas anekdošu izlases.
Kāds muižas dārznieks, gribēdams savu kungu muļķot, iestāstījis tam, ka arī siļķes varot audzēt, tāpēc vajadzētu tās iestādīt zemē. Kungs varen sajūsmināts par dārznieka priekšlikumu, nopircis divas mucas siļķu un licis tās stādīt dārzā. Dārznieks noēdis siļķes un sastādījis siļķu galvas dārzā ar purniņiem uz augšū, tad vedis kungu rādīt. Kungs, ieraudzījis siļķu galvas, bijis priecīgs un teicis: - Redzi, redzi, augs gan, jau purniņi nāk laukā!
...
Vecos laikos pie bargiem kungiem ēšana bijusi diezgan švaa. Tā, vienam kungam nokauts baroklis. Kungs kaut kur izbraucis. Vīri nokauj barokli, aiznes uz rju un ņem tur apstrādāt. Bet uz reizi - kas par nelaimi! Kungs pārbrauc! Šie rijā. Ko nu darīs?Sadedzina apkārt sveces, pārklāj ar baltu palagu un dzied, skaita pātarus. Piebrauc kungs, ienāk iekšā. Prasa: - Kučier, kas jums tur ir?
- Vakar vakarā viens no ceļa ienāca nosalis un slims, lai dodot sasildīties. Mēs iedevām. Bet viņš pa nakti nomiris. Mēs tagad viņu apdziedam.
- Labi, labi, mani bērni, vajag apdziedāt, vajag.
- Vai cienīts kungs negrib redzēt? Mēs pacelsim to palagu.
- Nē, nē, še jums priekš brandvīna pieci rubļi un rīt tūlīt aprociet!
Šie lustīgi, ēd vepri, dzer brandvīnu, priecājas, ka kungs apmānīts.
...
Kāds muižnieks redzējis, ka zemnieki katru dienu sukā matus un teicis: - Kā viņi to var izturēt katru dienu? Es sukāju divreiz pa gadu un tad vēl pat jāķeras pie sētas mieta.
Kāds puisis aizgājis pie muižnieka darbā. Kungs prasījis: - Kā tevi sauc?
- Tāds, - puisis atbildējis.
Otrā dienā Tāds dzinis kungam bārdu. Vienu pusi nodzinis. Tāds izgājis ārā un solījies tūliņ ienākt. Kungs gaidījis, bet nevarējis sagaidīt. Neko darīt. Gājis meklēt tāpat ar pusnodzītu bārdu. Te nācis sulainis pretim. Kungs prasījis: - Saki, vai tu man esi Tādu redzējis?
- Nē, kungs, tāda gan es jūs vēl nekad neesmu redzējis!
...
Vienam tiesas kungam bijusi tāda mode: kad vēl tiesa nav sākusies, viņš izgājis uzgaidāmās telpās un aprunājies ar apsūdzētajiem un lieciniekiem.
Vienreiz ziemas laikā pie krāsns sildījies čigāns. Tiesnesis piegājis šim klāt un uzprasījis: - Kā tad jūs tā iekritāt?
Čigāns nu atbild: - Aitu nozagu, - un izstāsta visu smalki. Kad nu sākas tiesa, čigānu iesauc pirmo.
Tiesnesis prasa: - Vai jūs atzīstaties, ka nozagāt aitu?
Čigāns brīnās: - Kādu aitu?
Tiesnesis paliek pikts: - Ko nu liedzies, čigān, tu jau man izstāstīji visu!
Bet čigāns nemaz neuztraucas: - Ar krāsns kurinātāju runāju, ko gribu, bet priekš augstākās tiesas runāju, ko zinu.
...
Kungs aizsūta sulaini uz bodi pēc sērkociņiem un piekodina: - Tik pamēģini, vai nav mitri, vai deg.
Sulainis atnes un saka: - Visus izmēģināju, visi labi deg!
Un parāda kastiņu pilnu ar apdegušiem sērkociņiem.
Dzīvojis reiz ļoti dusmīgs barons, un ļaudis viņu ļoti bijušies. Bet kāds viņa kalps bija liels jokmeistars, tas biežī vien baronu izjokojies, kaut barons to nemaz neapjēdzis.
Reiz barons sadusmojies un licis jokmeistaram iet pēc rīkstēm, lai varētu viņu nopērt. Tas arī mudīgi prom uz mežu. Bet vai lai nu lai ļauj sevi pērt? Nenācis vis no meža ārā.
Barons gaidījis, gaidījis, tad gājis pats meklēt. Bet, kā barons nācis šo meklēt, šis sācis svilpot un gājis dziļāk mežā. Barons kalpu nav redzējis, bet gājis pa svilpiena skaņām uz priekšu. Te kalps beidzis svilpot un, apmetis baronam līkumu, skrējis mājās. Tikmēr barons maldījies pa mežu. Kad pienācis vakars un barons nebijis mājās, to sākuši meklēt, līdz beidzot atraduši mežā. Kungam bijis kauns, ka kalps viņu tā izjokojis, un tālab teicis, ka viņš izgājis pastaigāties. Tā kalps palicis bez pēriena.
...
Vecais cērt kunga mežā priedi. Brauc kungs garām un pamana. Kungs: - Kāpēc tu man to priedi cērt, kā tevi sauc?
Vecais: - Priedīt.
Kungs: - Kas par priedīt, es tev pras, kā tev sauc, žorks tāds?
Vecais: - Kaspar Priedīt.
...
- Kur tavs brauks?
- Tur, kur zirgs aizvilks!
- Kas tev iekš vezum?
- Pats sēžu uz maisa!
- Vai tev ir dull?
- Nē, tas nav bullis, tā ir ķēve.
- Vai tavs traks?
- Nē, tās jau ir ausis tai ķēvei, tas nav nekāds rags.
- Vai tavs zin, ka tu ir pelnīš, ka tev, lop, dod vien ontlīg plik?
- Tagad man ir praķis mugurā. Sestdien pirtī gan biju krietni pliks.
...
Ja patika un būs vēlēšanās, būs arī rakstam vēl viena daļa :)
Vajag vēlvienu daļu. 
