- Tēt, parādi leļļu teātri.
- Esi nu rāms, vēls jau, jāiet gulēt.
- Nu parādi, lūdzu.
"Nu labi," nosaka lāčutēvs, pieceļas, aiziet uz tālāko migas kaktu, sameklē divus cilvēku galvaskausus, uzvelk katru uz savas rokas un sāk:
- (pirmais galvaskauss) Klau, Janka, te lāču točno nav ?
- (otrais) Da liecies mierā, kādi tev te lāči...
Viens vidēja vecuma laulātais pāris no Dienvidu Karolīnas, ASV, ziemas vidū noilgojies pēc siltuma nolemj aizbraukt uz Floridu un apmesties tajā viesnīcā, kurā viņi ir pavadījuši laulības nakti pirms 20 gadiem. Vīrs devās uz turieni dienu agrāk.
Viesnīcas nummurā viņš ieraudzīja datoru un izlēma izsūtīt e-mailu sievai.
Diemžēl viņš kļūdījās vienā burtā. E-mails tika izsūtīts atraitnei no Hjūstonas, kura tikko atgriezusies no bērēm un gribēja pārbaudīt, vai elektroniskajā pastkastītē nav gadījumā kādu līdzjūtības vēstuļu no draugiem un tuviniekiem.
Atraitnes dēls atrada viņu bezsamaņā pie datora un izlasīja sekojošo uz ekrāna:
Kam: Mana mīļā sieva
Temats: Esmu jau uz vietas
Zinu, ka esi pārsteigta saņemot ziņu no manis.
Tagad šeit ir pieejami datori un var sūtīt e-mailus tuviniekiem.
Tikko esmu norezervējis vietu.
Viss jau ir sagatavots uz tavu rītdienas ierašanos.
Priecājos par mūsu tikšanos.
Ceru, ka tavs ceļojums būs bez problēmām- tāpat kā manējais.
P.S. Šeit apakšā tiešām ir ļoti karsti.
Sirsnīgi sveicieni.
Lido lidmašīna. Vienam pasažierim baigi slikti. Viņš vemj lidmašīnā speciāli vemšanai paredzētajā maisiņā. Stjuarte iet pakaļ jaunam maisiņam, jo redz, ka tūlīt tie vēmekļi ies pāri malām.
Stjuarte atnāk atpakaļ, un redz, ka tas, kas vēma smejas, bet pārējie vemj.
stjuarte jautā:,, Kāpēc tad tā? Kas notika?"
Smejošais pasažieris atbild:,, Es domāju, ka tūlīt ies pāri maisiņa malām, tāpēc es nostrēbu nost!"
Slimnīcas koridors. No operāciju zāles iznāk pārguris ārsts pēc vairāku stundu ilgas operācijas. Novelk cimdus un ar baudu aizpīpē cigareti. Pie viņa pienāk noraudājusies operēta slimnieka sieva un ar nepacietību un cerībās jautā: -Dakter! Kas ar manu vīru? -Kopumā operācija pagāja veiksmīgi, bet pāris dienas viņam būs jāpaguļ operāciju zālē. Aiztikt viņu nav ieteicams, jo stāvoklis vēl ir ļoti nestabils. Ja viss būs labi, tad mēs viņu pārvietosim uz reanimāciju un pēc pāris nedēļām uz palātu smagi slimajiem. Jūs jau saprotat, kādā situācijā tagad ir mūsu slimnīca - trūkst personāla. Līdz ar to, mīļā, Jums pašai nāksies viņu kopt kādu mēnesi - pīli iznest,mazgāt, pabarot utt. Sieva sāk krist histērijā, bet ārsts tik turpina.
- Pēc tam mēs jūs norīkosim uz labu sanatoriju, bet es jūs brīdinu, tas jums maksās krietnu summiņu. Ārstēšanās sanatorijā tagad maksā ļoti dārgi. Pēc tam savāksiet viņu mājās, bet staigāt viņš vairs nevarēs un vispār kustēties arī. Novedot sievieti līdz bezsamaņai tuvam stāvoklim, dakteris ar smaidu sejā paplikšķina sievietei pa plecu un uzsauc:
- Es jokoju! Nomira viņš, nomira!
Vīrs pie durvīm ar lielu puķu pušķi rokās, bet galīgi piedzēries. Sieva: „Nu, ko man tagad - kājas atplest? Vīrs: „Vai tad mums vāzes nav?”
Nekad nestrīdies ar idiotu-vispirms viņš tevi novedīs līdz savam līmenim pēc tam sakaus ar pieredzi
Jauns pareizticīgo priesteris gatavojas novadīt savu pirmo
dievkalpojumu. Tā kā viņš baidās, ka aiz uztraukuma var ko sajaukt,
vecāks priesteris viņam iesaka "ostogramitsja", t.i. iedzert 100
gramus. Nākamajā dienā pēc dievkalpojuma abi priesteri atkal tiekas:
- Nu, kā es novadīju dievkalpojumu?
- Nu, tā neko, bet ir dažas problēmas:
1) Tu nevis "ostogramilsja", bet "opollitrilsja" (t.i. izdzēra puslitru degvīna);
2) Pie altāra ir jāpieiet, nevis jāpierāpo;
3) Mantija džinsos nav jāsabāž;
4) Dievkalpojuma laikā var pieminēt tikai Dievmāti, nevis kādu citu māti;
5) Ar kvēpināmo trauku māj uz priekš un atpakaļ, nevis to vicina virs galvas;
6) Lūgšana jānobeidz ar vārdu "Āmen", nevis "pizdec";
7) Un visbeidzot- kas Tev iestāstījis, ka Jēzus gāja bojā 1943. gadā, pie Staļingradas?
Kāds 80+ onka iziet ikgadējo ārsta apskati.
- Kā jūtamies?
- Labi. Drīz atkal kļūšu par tēvu.
- Cik tad jūsu sievai gadi?!
- (ar manāmu lepnumu balsī) Nesen 25 palika! Ko teiksiet?
- Es reiz zināju vienu vīru, kurš ļoti bija iecienījis medīt dažādās pasaules malās. Reiz viņš medīja kaut kur Sibīrijā. Izgāja no rīta medīt, bet bises vietā nejauši paņēma lietussargu līdzi. Nu vīrs jau gados, ziniet. Gadās. Iet pa mežu, skatās- lācis. Paceļ lietussargu, nozpiež pogu... un ko jūs domājiet?
- Lācis viņu saplosīja?
- Nē, lācis nogāzās beigts.
- Nevar būt! Tad jau kāds cits būs izšāvis...
- Par to jau arī ir viss stāsts...
Skolotāja jautā Jānītim :
- Ko Tu darīsi, kad būsi liels?
Jānītis atbild:
- Dzeršu šņabi un pisīšu bābas!
Skolotāja iekrauj Jānītim pa muti un saka, lai iet
mājās un jautā tēvam, kas bija jāsaka!
Jānītis aiziet mājās, tēvs viņu sabar un sāk skalot
smadzenes..
Pēc ilgas smadzeņu skalošanas tēvs jautā Jānītim:
- Nu vai zini, kas bija jāsaka?
Jānītis atbild:
- Dzeršu koka-kolu un onanēšu....
Kautrīgam puisim bārā ļoti iepatīkas kāda meiča.
Saņēmis dūšu, šis pieiet pie viņas klāt un
klusi piedāvā glāzi sulas.
Meiča pa visu zāli skaļā balsī:
- Ko tu iedomājies deģenerāt, ar tevi gulēt ?!?!
Puisis nosarcis un nokaunējies atgriezjas pie sava galdiņa.
Pēc kāda laika meitene pie viņa pienāk un iečukst ausī:
- Zini, tu neapvainojies, es mācos psiholoģiju un man ir
jāpēta cilvēku reakcijas dažādās situācijās.
Puisis pa visu zāli:
- Ko tu iedomājies, m**ka, par 200 latiem ??!!!
