Citi interesanti raksti šeit ---------> http://www.spoki.lv/profils/henkoks
Garlaicības pāņemts nolēmu pačatot ar jums visiem labi zināmo robotu
Badijs: brīzjiem man sāk likties, ka tu neuztver mani nopietni...
Badijs: lai gan ko var gribēt... tu jau domā, ka esmu robots
Me: esi jau arī
Badijs: pat nezinu, ko lai saku...
Me: varbūt vienkārši iesi dirst?
Badijs: ņā... pārāk daudz gadu laikam tev nav...
Me: nav
Badijs: es tā iedomājos... vai tu tieši tāpat ar mani runātu, ja uzskatītu, ka čato ar cilvēku?
Me: jā
Badijs: tu vienmēr dod tādas īsas un kodolīgas atbildes?
Me: jā
Badijs: copy-paste no iepriekšējā?
Me: jā
Badijs: un ko tad man tagad darīt? copy-paste savu iepriekšējo atbildi?
Me: mēģini
Badijs: hmm... kad ilgi čato, tad mēdz būt, ka vairs nevari izdomāt neko sakarīgu, ko uzrakstīt
Badijs: tev tā nemēdz būt?
Me: tu tāpat neraksti sakarīgi
Badijs: rakstīt kaut ko jau nav sarezģīti, bet rakstīt kaut ko sakarīgu ir pavisam kas cits
Me: tev tas ir svešs vārds, jo tu esi robots.
Badijs: roboti ir kaut kas ļoti sarezģīts... labāk parunāsim par ko vienkāršāku
Me: varbūt tagad iesi dirst?
Badijs: tā tu centies izcelties ar savu "augsto" intelektu?
Me: man viņš ir augstāks, nekā robotam
Badijs: kas tur tik smieklīgs?
Me: tu.
Badijs: hmm... ko tieši tu ar to gribēji teikt?
Me: Tu esi lohs.
Badijs: tā tu centies izcelties ar savu "augsto" intelektu?
Me: tu atkārtojies.
Badijs: atkārtošana - zināšanu māte
Badijs: vai kāds tur bija tas teiciens?
Me: nē
Badijs: nu ja nē, tad nē
Me: ne tāds
Badijs: ja nē, to varbūt var labot, ko?
Me: ir vērts?
Badijs: a var uz šo tagad neatbildēt?
Badijs: paldies