Svaigi veidota "Nokaunies!" daļa ir klāt!!! Sen nebiiju neko licis, bet beidzot saņēmos. Rakstā gan jūsu iesūtītie stāsti, gan tulkotie. Ceru, ka nelikšu jums vilties un kaut nedaudz uzlabošu garīgo. Tad nu...jauku lasīšanu! 
Nokaunies! Jaunākā- 19#10
359
3
AnotherShe. Bija vakars pēc pēdējās naktsmaiņas. Pa dienu negulējusi vakarā devos ar vecākiem uz veikalu. Tā kā nebju gulējusi vairāk par 30 h, tad sanāca darīt visādas muļķības pa veikalu – skraidīju, ākstījos utt. Noskatīju vienu puisi, uzkrītoši izsekoju viņu. Protams, es manīju, ka esmu viņu ieinteresējusi. Pēc kāda laika viņš uzsāka sarunu, pajautāja manu numuru un teica, ka uzrakstīšot.
Nākamajā dienā saņēmu no puiša īsziņu un izlēmām satikties naktī. Bija apmēram 1 naktī, kad devāmies „romantiskā” pastaigā uz veikalu, jo vajadzēja šo to nopirkt nākamajai dienai. Ejot uz turieni, teicu, ka šis rajons, kur dzīvoju nav īpaši drošs, uz ko puisis atteica: „Neuztraucies, Tu esi ar mani!”
Iegājām veikalā, iepirkos, kad pēkšņi puisis teica, viņam vajagot piezvanīt draugam, jo viņš esot paņēmis atslēgas un draugs, iespējams, netiekot mājās. Tā kā veikalā nekad nav zonas, teicu, lai iziet un piezvana, es tikmēr pastaigāšos pa veikalu. Pagāja apmēram 20 minūtes un biju beigusi iepirkšanos, bet puisis tā arī neatnāca. Samaksāju par precēm un devos meklēt viņu. Pagāja vēl pāris minūtes, līdz apjautu, ka droši vien puiša nav vairs nedz veikalā, nedz tā tuvumā. Tā nu devos ap 2 naktī viena uz mājām (izvēlējos gan citu ceļu atpakaļ, jo nekad jau nevar zināt, kur tas puisis palika un kas viņam bija prātā)..
Tulkots.Mans draugs bija kaislīgs beisbola fans. Arī es vēlejos nedaudz iemācīties šos to par beisbolu un uzprasīju, vai viņš nevar mani pamācīt. Viņsš piekrita un ta nu mēs aizbraucām pie viņa. No sākuma viņš mani mācījā kā ar cimdu jāķer bumbiņa, bet tad gribeja pamācīt kā bumbiņa jāatsit. No sākuma es mēģināju, bet man nesanāca. Draugs teica, lai taisu stipraku vēzienu. Otrais mēģinajums bija labāks, bet arī nesanāca. Sņēmos trešajam mēģinājumam, kārtīgi atvēzējos un sekoja metiens. Ar plašu vēzienu centos atsist bumbiņu un tas man arī sanāca, bet es trapiju savam draugam tieši pa Lieldienu grozu. Viss jau būtu labi, ja būtu trāpījusi ar bumbiņu, nevis pašu nūju, kura mēģinat atsist bumbiņu izslīdēja man no rokām. Diezgan nezēlīgi, bet es nespēju nesmieties un tad vēl viņa: „Džesijjjj, ledu!”, kas sakanēja pārdabiski augstā tembrā. Kādu laiku viņš pat vārdu „beisbols” nepieminēja.
Reklāma
Ričemons. Tas notika šogad. Fizikā parādijās jauna skolotāja. Tajā stundā bija praktiskais darbs, kas jāpilda kladē. Kladi es aizmirsu mājās un uzprasiju čomam, lai aizšauj lapeli.Tas jau būtu nekas,ka iedeva trīs lapas,kur uz 2 bija uzzīmēta trekna pi*ele. To pats nepamaniju. Darbā radās nezskaidrība, tāpēc pasaucu skolotāju. Viņa visu man izskaidroja, un kamēr bija klāt ņēmu lapu. Paņēmu tieši to uz kuras bija krāns visā spožumā. Es, protams ,nosarku ,bet skolotāja tik uzsmaidīja.
Tulkots. Biju pie klasesbiedrenes uz 21. gada jubileju. Viss kā jau parasti tādos pasakumos notiek…Pec kāda laika atbrauca kāda simpātiska brunete. Izrādīju interesi par viņu un, ak tavu laimi, arī viņai es iepatikos un turpinājām tusēt kopā. Dejojām, parunajāmies par dzīvi ( jā, īstais laiks un vieta tādam sarunām) un beigu beigas izgājam ārā. No sākuma parunajāmies, bet tad sākām skūpstīties, bet pēksņi kaut kas manā vēderā sāka kustēties un sapratu, ka drīz vemšu. Tajā pat laikā ārā bija izgājusi jubilares māte un es skriedams uz tualeti nejauši ieskrējos viņā un no šī trieciena nespeju noturēt vēmienu un solīdi novēmu viņas kleitu un kurpes. No vienas puses- nelabums pēc šī pēteju orķestra vērienīga pūtiena bija pazudis, bet paskatoties uz nesaprašanā stāvošās sievietes seju mani pārņēma kauns…
Tulkots. Mācījos koledžā un ar vienu čali nācas dzīvot nelielā istabiņā. Tā nu sanāca, ka istabiņas biedra ģimene pārvācas uz citu pilsētu un arī mans istabiņas biedrs kravāja mantas aizbraukšanai. Jāpiebilst, ka istabiņa, kurā mēs dzīvojām bija ļoti maza, toties ekonomiski izdevīga. Dažas minūtes pirms viņa aizbraukšanas istabiņā sagāja viņa draugi un klasesbiedri, kuri vēlējās atvadīties. Es tur jutos diezgan neomulīgi un vēlējos iziet ārā, bet…todien es biju saēdies daudz načo un izdzēries krietni kolas. Brīdī, kad nācās iet gar viesiem es nespēju noturēties un skaļi nopirdos. Visi sāka skaļi smieties, bet tas līdz tam brīdim, kad sāka izplatīties smaka, kas bezmaz vai lika raudāt. Kaut ko tik pretīgu es sen nebiju odis. Sūdu smaka salīdzinājumā ar manu varoņdarbu bija kā smaržojoša rožu pļava.
Reklāma
Tulkots. Devos ar draugiem pārgājienā. Sakramēju drēbes, dažus neatliekamās medicīniskās palīdzības priekšmetus, partiku un, protams, savu lielo melno draugu, kuru biju iesaukusi par Lielo Tedu. Pārgajiens izvērtās diezgan neinteresants un pēc 3 mokošām dienām biju jau mājās. Atbraucu, nometu somas un devos uz virtuvi kaut ko iekost. Pēkšņi iestabā ieskrēja mazais bralis, kurš bija saķēris savu asiņojošo roku. Vecmamma ieraudzījusi notikušo steidzās meklēt ziedi un marli, bet ilgu laiku meklēdama tā arī neatrada. Atcerējos, ka man somā bija gan marle, gan krēms pret aseņošanu un teicu vecmammai, lai meklē manā somā, kas stāv istabā uz gultas. Viņa arī aizgāja. Kā no zila gaisa man prāta atausa, ka mans melnais draugs somā atrodas netālu no medkomplekta un steidzos cik vien ātri varēdama uz savu istabu, cerība, ka vecmamma vēl nebūs atvērusi somu. Ieskrienot istabā biju vīlusies. Vecmāte lielā izbrīna skatījās uz mani un viņa rokā turēja…nejau medkomplektu. Es biju kā sastingusi aiz kauna. Apmeram pēc kādas pusminūtes viņa novērsa skatienu, gulta nometa dildo un no somas izņēma medkomplektu. Iedama man garām viņa strupi norūca : „Atrodi tek sev kārtīgu vīrišķi, Sāra, niekojies te ar kaut kādiem stekiem.
Smiley. Bija karsta vasaras diena, un mēs ar čomiem izdomājām iet nopeldēties uz vienu foršu dīķīti. Mēs kādu stundiņu papeldējāmies, parunājāmies, smējāmies un tad atnāca meitenes. Nu tad jau kā nu kurš var, mēģināja izrādīties, man tas prātā nenāca un es vienkārši gāju peldēties. Ieniru no laipiņas un atnāca mani draugi, domāju ka lielākā daļa spoku ir vismaz kādreiz troļļojuši kādu citu pasakot ka peldšorti, vai peldbikses ir nokritušas, vai ne? Es arī izdomāju paķert uz zoba kādu, bet ticamībai novliku šortus līdz potītēm, un vienkārši pateicu:'' B**, šorti pazuda!'' nu visi jau mani zin, kādus es tur pigoriņus taisu un netic, bet tajā brīdī, man šorti noslidēja arī nost no potītēm... es jau domāju ka uzpeldēs, bet nekā... Nu tas nekas ka draugi metamo redzēs, visi no laukiem, saprotoši, bet meitenes... nu izštukoju paņemt džemperi un apsiet rinķī ap jostas vietu. Tagad nāk smiekli, bet kad 3 km līdz mājām bija jāiet, tad tas bija kauns. :D
Anonīmais Rihards. Mums ar klasi notika klases tusiņš pie kāda ezera latgales pusē. Atnāca gandrīz visi klasesbiedri, nu protams katrs ar savu dzeramo un tā. Tuss noritēja pilnā sparā un nedaudz iedzēruši, devāmies vakarīgā izbraukumā pa ezeru ar laivu. Labāk vispār nebūtu nekur braucis :D un tā mēs devāmies pretī horizontam. Laivā ar mani reizē bija vēl četras meitenes. Es biju pie airiem. Kad jau bijām tikuši līdz ezera vidum man no sliktā alus vai šašļikiem sāka burkstēt vēders un trubas bij pilnas. Bija jau skaidrs, ka tūlīt ies vaļā, nu tā es pilnā sparā sāku airēties atpakaļ uz krastu, bet tas bija ļoti tālu un es ...... apdirsos. Meitenes neko nesaprata un es no laivas izkāpu pēdējais. Nezināju ko darīt, jo līdz mājām man bija kilometri 30 un apdirsies visu vakaru negribēju staigāt. Es no visiem izvairijos, jo negribēju, lai kāds kaut ko uzzin. Tad man prātā iešāvās geniāla ideja- iet izpeldēties un ezerā visu izmazgāt kamēr neviens neredz. Nolīdu maliņā, noģērbos un skrēju ezerā kamēr neviens neskatās, bet izrādijās ka praktiski man aiz muguras, meitene bij nolīdusi krūmiņos nokārtojusies un redzējusi manus nedarbus no aizmugures. Kad izlīdu no ezera tīrs, domāju ka ļaunākais ir cauri, bet tā nebija , jo tā meitene bij paspējusi visu nofotografēt un parādīt visai klasei, tas bij tāds kauns. Es vairs nekad neiešu uz klases tusiem.
Tev patiks šie raksti
