Pēc neilga pārtraukuma klāt 8. daļa no sērijas Nokaunies! Daži stāsti tulkoti, daži iesūtīti un rediģēti. 2 no iesūtītajiem stāstiem pārtulkoti no krievu valodas, nu tas tā, lai nerastos pārpratumi par atbilstību orģinālraksta statusam. Neatkarīgi no līmeņa, vecuma vai kā cita, arī tu esi aicināts iesūtīt savu stāstu. Nu ko, jauku jums lasīšanu! 
Citas daļas un vēl dažādi brīnumi 
atrodami manā profilā----> T o p !
Taustiņš. Dzīvoju Jēkabpilī, netālu no pamestās dolomīta fabrikas. Un tur ir tāds tā saucamais dolomīta kalns un karjers. Ziema. Ārā -20*C un ar draugiem nolēmām aiziet uz to kalnu un karjeru. Ar plēvi šļūcu nost no tā un kā nekā sagadījās, saplīsa biksēs caurums taisni uz pakaļas. Tā, ka tur visi dārgumi sāka salt. Es nolaidu vējjaku zemāk, lai neredz un aizgāju uz karjera slidināties. Lai gan ledus tur ir biezs, tur varēja redzēt visus mēslus zem ledus. Sākām jau nedaudz uztraukties, jo ledus sāka plaisāt vienā vietā. Nu un tur viens draugs ielūza, bet labi, ka tikai kāja slapja. Tā kā ūdens nedaudz uztecēja virs tā cauruma es paslīdēju tajā caurumā un tā, ka mana caurumainā pakaļa palika slapjāka, bet vēl vēlāk es pat paguvu, skatoties kā pa to karjeru dragā sniega motocikli, paslīdēt un savām caurajā biksēm pievienoju arī saplēstās apakšbikses. Ziniet tā diena bija riktīgā pakaļā. Es aiz kauna nezināju, kur likties.
orhidance. Pabeidzu pamatskolu un rudenī sāku mācīties koledžā. Man tad bija 15. Mājās braukāt bija neizdevīgi, tāpēc paliku kojās. Katru reizi, kad atbraucu mājās nedēļas nogalē, izmantoju iespēju sēdēt pie datora - skypā, draugos utt. Arī mans tētis bieži sēdēja pie datora. Bija svētdienas diena, pēc pāris dienām vienam no paralēlkursa puišiem bija vārda diena. Skypā pļāpāju ar labāko draugu, centos izdomāt, ko uzdāvināt, tāpēc viņam kā puisim prasīju padomu. Viņš jokojoties ieteica, lai uzdāvinu prezervatīvus. Pasmējos, vakarā ar autobusu aizbraucu uz kojām. Atbraucu piektdien mājās, piesēžos pie datora. Pienāk tētis, prasa vai nopirku prezervatīvus un skatās uz mani ar TĀDU skatienu. Sākumā nesaprotu par ko runa. Izrādās, ka braucot prom atstāju vaļā skypu un tētis beidzamo daļu arī izlasījis, bet ne visu. Sarkdama mēģināju kaut ko skaidrot, bet nelikās, ka viņš ticētu. Kauns liels, kaut gan tam puisim uzdāvināju nevis prezervatīvus, bet šokolādi..
window.onload = function(){window.parent.CKEDITOR._["contentDomReadyimageEditBox"]( window );}window.onload = function(){window.parent.CKEDITOR._["contentDomReadyimageEditBox"]( window );}window.onload = function(){window.parent.CKEDITOR._["contentDomReadyimageEditBox"]( window );}
Tulkots. Biju ar draudzeni devies pastaigā. Staigājām, ēdām saldējumu, runājāmies par dažādām lietām, nu īsāk sakot, jauki pavadījām laiku. Izgājām no parka un devāmies uz tuvējo kafejnīcu. Gājām garām bijušajam skeitparkam. Tur bija daži mazie, kas vien otram rādīja trikus, un man pēkšņi ienāca prātā doma, ka vajadzētu atstāt uz savu draudzeni un piegāju pie viena zēna. Paprasīju, vai viņš uz kādu laiku nevar iedot dēli, es parādīšu pāris trikus. Puisēns piebilda, ka ja es mēģināšu nozagt dēli tēvocis mani atradīs un pataisīs aukstu, bet skrituļdēli tomēr iedeva. Tā nu es pamazām ieslidījos un biju nonācis līdz kaut kādām divaina paskata līdztekām un gribēju parādīt trikus. Uzlēcu uz šī stieņa, bet mana kreisā kāja piezemējās ārpus dēļa, kā rezultātā es ar kājstarpi uzkritu uz stieņa un spēcīgi attriecu seju pret otru stieni. Izrādīšanās vietā es ieguvu, precīzāk sakot, zaudēju 2 priekšzobus un ieguvu sapampušu kājstarpi. Mazie smējās vēderus turēdami, arī mana draudzene sāka histēriski smieties, taču manas vienīgās sajūtas bija neizturamas sāpes un liels kauns.
anonīma. Mums skolā ir atļauts būt 24 h diennaktī - lietot internetu, mācīties, printēt, kopēt, spēlēt datorspēles, nedarīt neko... Tā bija ziema un manā istabiņā, ko īrēju, bija diezgan auksts, tāpēc pēc iespējas vairāk laika centos pavadīt skolā. Kādu dienu, pēc lekcijām, kā vienmēr devos uz skolas kafejnīcu / zāli, kur parasti visi jaunieši pēcpusdienā uzturējās. Apsēdos pie viena tukša galda, atvēru laptopu, iespraudu austiņas un sāku vienkārši nosist laiku. Aiz "neko darīt" nolēmu paskatīties seriāla "Nip Tuck" sērijas. Tā kā klausījos uz austiņām, tad uzgriezu gandrīz uz skaļāko, jo zāles troksnis ļoti traucēja. Pēc kāda laiciņa čalis no blakus galdiņa sakravāja savas mantas un aizgāja prom. Vēl pēc 5min meitenes, kuras sēdēja 2 galdiņus tālāk un rakstīja kopīgu projektu, arī sakravāja mantas un aizgāja. Nu tā jau parasti notiek - kāds nāk, kāds iet. Pēc kādām 20min, kad biju noskatījusies kādas divas ainas, kur Kristiāns kārtējo reizi ņemas ar kādu no sievietēm, gribēju paņemt no somas telefonu un kādam piezvanīt, tāpēc noņēmu no ausīm austiņas. Un nonācu pie secinājuma, ka datoram bija kaut kāds errors un skaņa bija gan manās austiņās, gan uz datora tumbām. Gandrīz uz skaļāko. Pa visu zāli no mana datora bija dzirdamas seksa ainas un viss cits, kas notiek tajā seriālā. Nezināju, kur no kauna likties. Sarkana kā biete , trīcošām rokām, centos neitrāli sakrāmēt arī savas mantas un ar datoru padusē "neitrāli" nozust no zāles. Ceru, ka tas arī izdevās, bet kopš tā laika, pirms kaut ko klausos uz austiņām, vienmēr pārbaudu vai datora skaņa tiešām ir tikai un vienīgi austiņās.
Tulkots. Biju klasesbiedrenes dzimšanas dienas ballītē. Tā notika pie viņas un tur bija sabraukuši vismaz kādi 100 cilvēki. Viņas vecāki bija devušies atvaļinājumā, tāpēc nekas netraucēja jautrību. Pirmajā stāvā notika dzeršana, bet otrajā dejas, spēles un pārējās izklaides. Es biju ļoti piedzēries un knapi stāvēju uz kājām. No sākuma kārtīgi padejoju ar kādu nepazīstamu meiteni, bet pēkšņi man sāka vajadzēt atliet. Es atrados otrajā stāvā, tualetes tur nebija un arī uz leju negribējās kāpt. Ieraudzīju balkonu un pie tā nebija cilvēku. Balkons bija apaudzis ar vīteņiem un redzēt, kas apakšā bija grūti. Likās, ka neviena nav, arī skaņas nekādas nenāca no tās puses. Tā nu es manīgi piespiedos pie balkona margām un sāku savus atliešanas darbus. Kliedziens, kas nāca no apakšas lika saprast, ka tur tomēr kāds apakšā bija. Jau pēc mirkļa no turienes izlīda kāds džeks ar cigareti rokās un slapjām biksēm. Izrādās, ka viņš tur ielīdis, lai mazliet atpūstos no ballītes un uzsmēķētu. Man bija kauns un ļoti žēl tā nabadziņa, kuram tagad nācās meklēt sausas bikses.
anonīma. Tad gāju 6. klasē. Angļu val. bija jāraksta kontroldarbs, bet mūsu īstā angļu val. skolotāja nebija, tāpēc mūs pieskatīja mācību pārzine. Pēkšņi man iezvanījās telefons un man nebija izslēgta skaņa, tāpēc skrēju uz durvīm un centos izkļūt no klases. Bet durvīm manas pieres augstumā bija vecās atslēgas( nu tās, kuras jāpagriež un tad durvis aizslēdzas). Es rāvu rokturi un man noslīdēja roka no roktura, un es ar visu savu svaru grūdos uz durvīm virsū, lai attaisītu tās, bet durvis neatvērās, un es ar pieres vidu (starp acīm) trāpiju pa atslēgu malu...Blīkšķis bija pamatīgs un klase sāka skaļi rēkt, arī skolotāja... Piere bija pārsista. Protams, plāksteri dabūju (tas bija tāds liels un balts), viss ok, bet man pēc tam vēl bija jābrauc ar autobusu uz Valmieru. Par nelaimi, autobusa pieturā stāvēja arī mācību pārzine un vēl daži mani skolas biedri. Un, protams, mācību pārzine ņēma un visiem stāstīja manu izgāšanos....
anonīma. Tas notika 4. klasē. Mums bija jādarbojas ar guaša krāsām. Man kājās bija gaiši zilas īsbikses. Kautko zīmēju, un tad man vajadzēja lillā krāsu. Vāciņš bija ļoti cieši aiztaisīts. Nu, tad nu ņēmos viņu taisīt vaļā. Izdevās... Bet visa lillā krāsa izgāzās man uz manām debess zilajām biksēm... Būtu jau jauki, ja tajā dienā būtu bijusi arī sporta stunda, bet tā kā tā nebija, visu dienu man bija jānostaigā ar manām nu jau raibajām biksēm.
RagnaR. Kad man bija 13 gadi es kārtējo reizi ar brāļiem un mammu aizbraucu uz Ukrainu , jo Ukraina man ir lauki. Aizejot uz vietējo diskotēku , iepazinos ar meiteni ar kuru biju kopa visu vasaru. Kad biju pavadījis meiteni uz mājām es vēlējos atgriezties diskotēkā.Sarunas ar vietējiem puikām mani noveda pie tā, ka es vēlējos pamēģināt alkoholu. Parunāju ar vecāko brāli, lai viņš man nopērk vīnu. Nopirka viņš diezgan saldu un garšīgu vīnu. Protams, es kā saldumu mīlis neaprēķināju alkohola grādus, bet visu ātri izdzēru. Mana omamma dzīvoja netālu no diskotēkas vietas un līdz ar to es paliku tur pa nakti. Lieta tāda, ka viņai ir 2 mājās- viena šeit, ciemā, otra 5 km attālumā no tās. Kārtīgi aprijies devos pārnakšņot. Visa nakts likās nemierīga, grozījos, viss reiba. Kad brāļi izdomāja atnākt uz māju, viņi ieraudzīja, ka es esmu visu pievēmis un kā maza cūciņa vārtījos savos vēmekļos. Pamodos no rīta un mani pārņēma šoks. Viss bija pievemts, bet vecmāte neko neteica, jo laikam domāja, ka esmu sarijies zaļus ābolus. Tajā dienā, nācās doties uz vecmātes otru māju. Laiks bija nežēlīgi karsts un biju piemirsis paņemt dzeramo. Toreiz gāju kādas 8 h, jo divās vietās vienkārši apgūlos un aizmigu, jo paģiras bija neizturamas. Ejot pa ceļu pat nācās dzert no peļķes, jo mute nenormāli izkaltusi. Protams, kad pārrados mājās dabūju kārtīgu brāzienu no mātes.
cinosan. Tas bija pirms 2 gadiem.Pie maniem vecakiem ieradas ciemiņi, bet es sēdēju pie datora. Man tualete ir tuvu viesistabai.Pēkšņi man savajadzējās izspiest ''Lāci''. Kad es iegāju tualete es uzreiz sāku nokārtot savas darīšanas. Viss butu bijis labi ja es nebūtu ļoti skaļi nopirdies tieši, kad visi ciemiņi klusēja. Tas jau nav tas sliktākais. Tualetes pods aizdambējās un visu vakaru tualete ļoti smirdēja.
Tagad tie ciemiņi vairāk nebrauc pie mums.
Tulkots. Mūsu klasei bija ekskursija uz kādu dabastaku. Pie reizes nolēmām nakti pavadīt teltīs. Sarunājām, ka būs ugunskurs, desiņas, dziesmas, spoku stāsti u.t.t. Man jau toreiz bija draudzene un pārsvarā mēs atradāmies kopā. Ar klasi bija arī vairāki skolotāji un skolas apkalpojošais personāls. Atceros, ka fizkultūras skolotājs mums stāstīja spoku stāstus un viņam tas diezgan labi sanāca. Pēc kāda laika viņš aizgāja un mēs ar draudzeni nolēmām doties nedaudz nomaļāk, lai parunātu divvientulībā. Aizgājām aiz nelielās būdiņas un sākām runāties, līdz nonācām pie skūpstīšanās (mums bija 17 gadu). Skūpstījāmies, līdz dzirdējām, ka kāds atnāk aiz mājiņas, kaut ko sāk kustināt un pēkšņi dzirdējām pretīgas skaņas. Kāds aiz budiņas, kādus 10 metrus no mums sāka kārtot saas dabiskās vajadzības. Mēs sastingām, jo negribējām lai tas „kāds” mūs ievēro, bet pēc darīšanu beigšanas viņš izvilka lukturīti un paspīdināja uz mūsu pusi. Mēs ieraudzījām, ka tas bija apkopējs Teds. Viņš sāka bļaut uz mums, ka mēs esot mazi perversuļi, kas lūr uz cilvēkiem. Mums bija kauns un nevarējām neko pateikt pretī. Nesaprotu, kāpēc viņš bļāva. Pirmkārt, tualete bija tikai pāris metrus nostāk. Otrkārt, ne jau mēs apdirsām būdiņu. Tālākos gadus koledžā man bija grūti paiet garām Tedam.
pas par to skrituljdeeli - top of the top! es ceru, ka tam chalim vismaz jauni zobi ielikti :)
