Jauns gads- jauna „Nokaunies” daļa. Gan tulkoti, gan jūsu iesūtīti stāsti, kuri liek nokaunēties. Tā kā šī sērija vairs nav pupolāra, šī laikam būs pēdējā daļa. Starpcitu, beidzot saņemos un esmu tviterī, tēpēc ja vēlies zināt ko dara ne īpaši gudrs cilvēks, vari sekot---> @aigarszs
Patīkamu lasīšanu!
Tulkots. Sēdēju mājās un skatījos filmu. Uznāca neliela garlaicība, vai arī vientulība un nolēmu nodzīt testasteronu, nu ar roku iet uz randiņu, paspodrinat bronzas kareivīt, sasveicināties ar mazo Janku… nu sapratāt. Atvēru apmeklētakās lapas un aidāāā. Laiks jautrībai… Žēl, ka neiedomājos aizvērt žalūzijas. Jau gandrīz biju piesvilinājis salūta degli, kad izdzirdu klauvejienus pie sānā esošā loga. Ātri pielecu kajas no izbīļa un centos pitonu dabūt būrī, bet bija par vēlu. Pie loga stāvēja mazās māšeles draudzene un viņas acīs redzēju, ka zūd ticība Santai, Zobu fejai, Lieldienu zaķim un citiem reāliem tēliem. Viņa, kā jau parasti noteikti gribēja uzzināt vai māsa ir majās. Šoreiz aizgāja nepajautajusi…
Tulkots. Kā jau katrs atbildīgs students, neizlaidu nevienu ballīti. Arī ballīte pēc pirmā ceturkšņa notiekoso ballīti domāju apmeklēt. Slikta, ļoti slikta doma. Viss noritēja lieliski, atnācām ar draugiem un uzreiz tikām pie skolas elitārākajām meitenēm. Ballītes vidū sākās dazādas izpriecas, pat neatceros ka nokļuvām džakuzī. Bijam tur 7 cilvēki. Stāstijām dažādus piedzīvojumus, bet pēc kāda laika man sāka sapet vēders. No sakuma domaju, ka paries, bet nekā, kļuva vel sliktāk. Mani saka mocīt gāzes un burbuļojošais ūdens man lika domāt, ka maza dabasgāzes deva neradīs pārak lielus postījumus un neviens to pat nepamanīs. Sagatavojos un laidu savu gāzesdraugu plašumus, bet sanāca kas vairāk. Lai cik tas pretīgi neliktos, pulciņa piebiedrojās arī brūnais prieks, kurs diezgan ātri iejutās ūdenī un acumirklī izplatījās. Domāju, ka tādi s*di notiek tikai filmās, bet nu re, viena reāla šausmene. Protams, visi atri vien izleca no džakuzī un arī es izkapu. Pēc iespējas atrāk devos prom no ballītes un domāju, kaut nebūtu piedzimis. Velāk palasot twitteri uzzināju, ka tā doma arī daudzi citi.
Anonīms. Aizbraucu Baldonē uz balli. Piedzēros jau pirms balles, gribēju pačurāt veikalā ( kurš stulbenis man ļāva tur ieplanēt?!?), uzmācos vienai pamatskolniecei, aizvēmu vienam nepazīstamam čalim Golfu, atlūzu uz trotuāra, ieplanēju ballē un sāku „dejot”, atkal vēmu, šoreiz telpas stūrī, beigās aizveda mani mājās. Piedodiet, man par to ir kauns, sen nebiju tā dzēris. Ceru uz sapratni un apsolu, ka uz Baldoni vairs nebraukšu. Alekss.
Tulkots. Pirms kāda laika iepazinos ar vienu sķietami klusu meiteni, šķietami… Atlika notikt pirmajai ballītei, lai viņa piedzertos un atbraukusi majās uzmaktos manam slimajam vectēvam, visas manas ģimenes priekšā :(
Tulkots. Nesen biju viesībās pie māsīcas uz dzimšanas dienu. Uz svētku galda netrūka ēdienu, tostarp, kanēļmaizīšu, un no kanēļa man ir alerģija. Domāju, ka spēšu izvairīties no sķaudīšanas, bet brīdī, kad man blakussēdošais onkulis sāka ēst šīs maizītes, es neizturēju. Centos pielikt priekšā rokas, bet nepaspēju un visa mana degunā esošā burvība trāpīja uz galda, precīzāk, uz māsas sķīvja un salātu trauka. Paskatījos uz visiem un arī viņi skatījās ar riebumā izviebtu seju. Nejutos īpasi ērti…
Anonīms. Mūsu skola notika neliels remonts un remontēja arī internāta zēnu ģērbtuves un dušas. Mums bija noruna, ka zēni varēs iet uz meiteņu dušām, bet to jādara tikai pēc 10 vakarā. Todien man pie draudzenes 21.00 bija ballīte, tāpec domāju, ka vajag paspēt tikt dušā, jo odu es kā seska ānuss. Pavēru dušas durvis un gaiss likās tīrs, ne skaņas, ne apģērba. Nopriecājos, ka tulīt iešu dušā, aizslēdzu dušas durvis un sāku ģērbties nost, līdz biju kails kā no mātes miesām nācis. Uzmetis dvieli uz pleca neko ļaunu nedomadams atvēru pašu duškabīņu durvis un ak vai! Es biju liecinieks skatam ka mūsu jauna komandante pilnīgi kaila skuj savas paduses. Uzreiz man vajadzēja aizvert durvis un skriet prom, cerot uz to, ka mani nepamanīs, bet es biju ka sastindzis. Es neaizmirsīšu to viņas skatienu, kas caururba manas acis, pēcāk arī jostasvietu. Paspēju pateikt „atvainojos”, kad jau biju saģērbies un skriešus devos uz savu istabiņu. Ballītē bija jaidzer gana daudz, lai izdzēstu to skatu un kaunu par nesen notikušo.
Ričemons. Tas notika šogad. Fizikā parādijās jauna skolotāja. Tanī stundā bija praktiskais darbs, kas jāpilda kladē. Kladi es aizmirsu mājās un uzprasiju čomam, lai aizšauj lapeli.Tas jau būtu nekas,ka iedeva trīs lapas,kur uz 2 bija uzzīmēta trekna pi*ele.To pats nepamaniju. Darbā radās nezskaidrība, tāpēc pasaucu skolotāju.Viņa visu man izskaidroja, un kamēr bija klāt ņēmu lau. Paņēmu tieši to uz kuras bija krāns visā spožumā.Es, protams, nosarku, bet skolotāja tik uzsmpaidija :D
rēcu vēderu turēdams!