Diezgan ilgs laiks pagājis kopš pēdējās daļas, bet nu, klāt arī 15. daļa. Jā, arī man jāatsāk mācības un grafiks solās būt diezgan saspringts, tāpēc nezinu par nākošajām daļām, bet savu stāstus droši varat man iesūtīt uz pm, ļaunprātīgi jau neizmantošu :) Eh, ko tur daudz, 15. daļa!
@aigarszs
Beciņja. Kādu dienu biju aizbraukusi uz Valmieru uz ķinīti ar draudzeni. Noskatījāmies filmu un tad gājām uz Hesburgeru. Tad pavazājāmies pa Valletu. Pulkstenis jau bija pieci tāpēc gājām uz autobusu. Pa ceļam nolēmām paiet zem tilta, jo es gribēju dabūt ūdensrozi (zem tilta bija upe). Savilku legingus un iegāju ūdenī. Sniedzoties pēc rozes zaudēju līdzsvaru un ievēlos ūdenī. Paldies Dievam, ka paliku tikai nedaudz slapja, jo ūdensroze nebija pārāk dziļi un es piezemējos uz ceļiem. Man legingi bija līdz pusei slapji. Par cik tas izskatījās dīvaini draudzene ieteica saslapināt visus legingus. Tā arī darīju, bet atkal zaudēju līdzsvaru un visā augumā ievēlos ūdenī. Draudzene nebeidza smieties. Bet es pārsalusi vēlos ārā no ūdens!
tulkots. Bijām ar ģimeni restorānā un svinējām tur māsas dzimšanas dienu. Pēkšņi mani pārņēma pats spēcīgākais instinkts kādu vien var cilvēks just- vajadzēja pa lielam uz tualeti. Ejot uz tualetes pusi sapratu, ka gaisma ir sabojājusies un grūti bija saredzēt, kur sieviešu, kur vīriešu tualete, tāpēc apstākļu spiets metos pirmajās durvīs. Ieskrēju kabīnē un sāku darīt nepieciešamo. Dzirdēju, ka atveras durvis un skanēja papēžu tuvošanās. Viņa iegāja blakus kabīnē. Man netīšām sanāca izdvest pāris skaņu efektus un izrādījās, ka viņa bija runīga un uzreiz sāka runāt par kaut kādām zālēm, kas palīdz pret vēdera pūšanos. Viņa turpināja runāt un likās, ka neapstāsies, bet es, es nevarēju izdvest ne vārda, jo tad es tiku pieķerts. Viņa sāka stāstīt par savām problēmām un nu jau man sāka nākt smiekli, bet arī to es nevarēju darīt, es tiktu pieķerts. Pēc kāda laika viņa tomēr pameta telpu un arī es devos prom. Izejot ārā mani pārņēma liela smieklu lēkme. Paejot tālāk es joprojām nespēju aizmirst notikušo un smējos, bet man pretī nāca kāda padzīvojusi dāma. Viņa uz mani noskatījās kā uz kādu maniaku, kurš smejas par savu tikko noslepkavoto upuri. Tagad sāku saprast, kā tas no malas izskatās.
kāda pērle no anonīma cilvēka.
Aija (Zakjiic,Trakaa_Sauliite)
1. jūl 2008 13:51
Kap taa buutu...da vislaiku Daavis galva..un visadas tizlas domas ...Jaanis teica ka Artai itkaa skauzh, ka tik vinjsh mani nepamet vinjas delj!
Margarita
1. jūl 2008 13:58
Nu ta4! Tu 4ist blonda esi? Nestreso! Taa dura ir dura! Daavim tak patik blondines!
Aija (Zakjiic,Trakaa_Sauliite)
1. jūl 2008 14:00
Njaa, bet Artai tak shkipsnas izbalinaatas! Un vispaar..bljat laikam nojugshos!
Man ir kauns :D
tulkots. Šodien piecēlos agrāk kā parasti un kā par pārsteigumu arī mana draudzene bija augšā. Aizgāju uz tualeti un pēc laika gāju uz virtuvi. Ejot dzirdēju, ka mana draudzene ar kādu runā un es palēlināju savu gaitu. Dzirdēju, ka viņa saka: „Jā, Dērsij, pašlaik vēl tas idiots, Bil Ladens guļ!”. No sākuma neiebraucu un devos tik uz virtuvi, bet pēc kāda laika atkal dzirdēju savas draudzenes zvanu. Šoreiz viņa laikam zvanīja mātei un atkal kaut ko ieminējās par Bin Ladenu. Vakarā devos pie datora un ieraudzīju, ka viņa atstājusi savu e- pastu atvērtu. Skatījos viņas profilu un pie sadaļas- man riebjas es ieraudzīju: „ Man riebjas agri celties, man riebjas mans darbs, man riebjas mana vīra loceklis, kas man atgādina Osamu Bin Ladenu!” Jā, tagad sapratu kāpēc šīs terorists pēdējā laikā tik bieži pieminēts. Bet kāpēc tas bija jāstāsta visiem?
tulkots. Man bija 13 gadi un toreiz es ar draugiem nolēmu dzert alu. Jā, nekāda spīdošā ideja tā nebija. Dzērām, līdz mūs noķēra policija un mani aizveda mājās. Atbraucot redzēju, ka mans patēvs ir iedzēris un kad viņš uzzināja par nedarbiem, kļuva patiesi nikns. Viņš paņēma mani un saķēra aiz rokas. Novilka man bikses un ar plaukstu sāka no visa spēka sist pa pakaļu. Tas notika tieši mūsu priekštelpā, kura bija ar lieliem stikla logiem. Nākošajā dienā kā sodu saņēmu mauriņa pļaušanu un pļaujot pie manis pienāca kaimiņš. Viņam rokās bija videokamera un nu viņš smiedamies rādīja vakardienas ierakstu, kurā viņš guļot teltī pagalmā bija uzņēmis manu pēršanu. Lai kā arī es lūgtos, jau pēc laika visi mani klasesbiedri bija redzējuši šo video.
sapesprieksunasaras. Tas notika apmēram pirms 3 mēnešiem. Iepazinos ar vienu puisi, uzaicināja uz randiņu. Rozes, šokolādes konfekšu kaste, patikt jau patika man viņš, bet nebiju pārliecināta par to vai kaut ko vēlos. Randiņš jau pusē un nekādu starpgadījumu nebija (kaut kā neierasti :D ) Vēlāk viņš centās mani noskūpstīt, bet sajūtot viņa smaržas (kas man vairāk atgādināja roltonu smaku) momentā aizgriezos, mazliet neveikli sanāca, aizbildinājos ar to, ka pirmajos randiņos nekad neko nedaru - tikai runāju. Ok, saprata viņš mani un atvainojās, jo bijis pārlieku uzmācīgs. Mazliet vēlāk man vajadzēja braukt mājās, braucu ar stopiem - Madona - Līvāni. Protams, tiku pavadīta, stopējās smagi, bet tomēr izdevās, tad viņš uz atvadām gribēja iedod vienu bučiņu (tiešām nevainīgu), bet tā vietā ieskrēju (jo ļoti steidzos) ar pieri viņa degunā. Beigās netika pie bučas, bet gan pārsista deguna . Tagad ar smiekliem atceramies šo pirmo randiņu.
tulkots. Ar vīru bijām izpriecu parkā un jautri pavadījām laiku. Izdomājām ieiet baiļu istabā un tā arī izdarījām. No sākuma istaba bija diezgan bērnišķīgi izveidota, vairāk vajadzēja smieties nekā baidīties. Gājām vēl tālāk un nu jau dekorācijas kļuva nedaudz baismīgākas. Nokļuvām gandrīz pie pašas izejas un es skatījos uz labajā pusē esošo sienu, kad pēkšņi aktieris izleca no otras puses un pārbiedēja mani tik stipri, ka es aiz izbīļa iespēru viņam pa kājstarpi. Pēc nabaga aktiera vaidiem sapratu, ka spēriens bijis iespaidīgāks kā to varēja cerēt. Nezināju īsti ko darīt- smieties vai raudāt, bet tas noteikti bija apkaunojoši.
kristux. Tas notika pirms kādiem diviem mēnešiem. Es vakarā sēdēju pie datora un kaut kur ap 21:00 es atcerējos, ka man ir jāaiziet uz dārzu aiztaisīt siltumnīcu. Tā nu devos uz dārzu, kas bija kādu 1 km no mājām. Gāju pa ceļu, kā par nelaimi viss jau tā bija spocīgi, bet kad iegriezos mežā un pa šauro taciņu čāpoju uz dārzu, likās, ka aiz bailēm piečurāšu bikses. Gar taciņu tecēja upīte un gandrīz pie paša dārza kāds pie upītes izlien no krūmiem. Es no bailēm ielecu kārklos, noskrāpēju rokas un saplēsu jaunās bikses. Izrādījās, ka tā bija tikai kāda veca tantiņa, kurai pāri tiltiņam bija privātmāja. Aizejot mājās, māte mani noslānīja un uzlika mājas arestu. Tēvs tikai nosmējās un teica, ka es esot sasodīta zaķapastala. Vēlāk noskaidrojās, ka tantiņa steidzās uz veikalu, kamēr tas vēl nav ciet. Katru reizi satiekot šo tantiņu, es nosarkstu, bet viņa sauc mani par ''kārklu meiteni''.
Lilīīīgāāā. Stāsts ir par mani un klasesbiedrenēm...Ja nekļūdos tas notika 2. vai 3. klasītē. Pienāca stundu beigas un grupiņas vadītāja atļāva paspēlēties mūsu pašu klasītē. Mēs maziņās izdomājām uzspēlēt "Autobusu", protams, salikām krēslus kā autobusā, atradām "Šoferi", kas sēdēs pašā priekšā. Nu tā tad sākām. Mēs sastājāmies rindā pie "šoferīša" un pēc kārtas saucam kur mēs gribam doties. Es, protams, biju iepriekš pēdējā. Piegāju pie "šoferīša" un teicu, ka vēlos braukt uz Brazīliju (jā, jo tā bija mana mīļākā valsts, uz no visām nosauktām vietām bija paša krutākā ). Jā, un pēc manis gāja viena klasesbiedrene-draudzene un teica, lai vedot viņu uz Brazīlijas Striptīzbāru. Nu mēs "sākām braukt":D . "Šoferītis" ,protams, bļāva pa visu klasi, kad "atbraucām" uz noteikto vietu. Un tad negaidīti ienāk mūsu klases audzinātāja pēc mājasdarbu burtnīcām un tad klasesbiedrene-šoferītis nepamanīja to un iebļāvās -BRĀZĪLIJAS STRIPTĪZBĀRS!!! Mēs visas nosarkām, jo īpaši tā, kura bļāva. Skolotāja ar lielām acīm izgāja no klases. Un no tā laika kad, mēs atkal sākām trakot viņa mūs pat par striptīzdejotājām nosauca :D Labi, ka mums trāpījās jauna un forša skolotāja:) Nu mēs izaugām un visu laiko to atceroties smējāmies :D Un arī domāju, ka pati mūsu bijušā skolotāja to atceras.
Es labāk savus apkaunojošos gadijumus nesākšu stāstīt. Par mani varētu sarakstīt visu rakstu :D PAt divus
