11. daļa ar stāstiem no sērijas nokaunies ir klāt! Paldies par jūsu iesūtītajiem stāstiem un paldies visiem, kas seko līdzi "Nokaunies!" sērijām. Ja arī tu vēlies, vari uzticēt man savu stāstu sūtot to man uz pm. Nu ko, izbaudām 11. daļu !
Nokaunies! #1142
1164
7
anonīma. Stāsts ir par manu draugu, kurš piedzīvoja lielu apkaunojumu šoziem. Kā jau jauni un traki, ziemā, starpbrīžos skrējām ārā un pikojāmies, viens otru gāzām sniegā un tā. Viņam un vēl dažiem džekiem nācās tīrīt sniegu pie skolas, jo paši to tur bija sametuši. Es izgāju no skolas, un draugs gribēja mani apsviest ar sniegu, izmantojot sniega lāpstu. Taču, es to jau paredzēju, tāpēc palaidu pa priekšu matemātikas skolotāju. Tā kā Viņš stāvēja aiz trepēm, neredzēja kas nāk, bet izgāza visu sniegu. Tikai vēlāk viņš pats saprata, ko izdarījis, un palika tik sarkans kā tomāts. Labi, ka skolotājai ar humora izjūtu viss bija kārtībā, viņa tikai notīrīja brilles, pasmējās un teica, ka visa tīrīšana jāsāk no gala.
tulkots. Pirmo reizi atvedu savu draudzeni uz savām mājām. Nu gluži ne manām, bet ģimenes. Pavakariņojām pie galda un tad izklīdām pa istabām. Šodien Mārsija likās ļoti nerātna, tāpēc sākām gatavotie mīlas priekiem. Jau sākām savas izpriecas, kad pēkšņi aiz sienas atskanēja būkšķi. Ar laiku tie pieauga gan skaļumā, gan intensivitātē. Aiz sienas atradās manu vecāku guļamistaba. Pēc kāda brīža varēja dzirdēt tādu kā rēkoņu un spiegšanu. Man un pēc sejas izteiksmes spriežot arī Mārsijai pieleca, ka mani vecāki ir izdomājuši mīlēties un tagad spēlē kaut kādu zoodārza lomu spēli. Lieki piebilsts, ka ne man, ne Mārsijai vairs negribējās mīlēties.
tulkots. Devos uz Detroitu darba darīšanās. Pa ceļam savajadzējās uzpildīt bāku un nopirkt ko ēdamu. Piestāju pie neliela veikaliņa, iegāju tajā un nopirku ūdeni, sendvičus, salātus. Ejot ārā, lai uzpildītu degvielu es ieraudzīju mazu puiku, kurš uz ķeblīša pakāpies kārtoja dzērienu stendu. Es ejot garām uzsaucu : „ Rau, mazais, vai vecākiem palīdzi?”. Pēkšņi mazais puika pagriezās ar seju pret mani un es savā priekšā redzēju punduri ar lielu bārdu un tetovējumu zem acs. Viņš uzlūkoja mani un teica : „ Nu ko, k#*e, pasmiesimies?”. Es nezināju aiz kauna ko darīt, arī skaidrot pārpratumu negribējās tāpēc pa ātrāko devos ārā no veikala.
anonīma. Tātad, kad biju sīka maksimums kādi 4 gadi es biju, protams, ievērojusi, ka cilvēki skūpstās nu filmās vai dzīvē, bet vienmēr domāju, ka skūpsts ir vienkārši savādāka buča. Tā nu es neko ļaunu nedomādama devos pie mammas un saku sabučosimies tā viņa, protams, nesaprot ko es ar to domāju, bet kad mana galva tuvojās viņas galvai viņa steigšus piecēlās ievilka mani otrā istaba un ļoti samulsusi man paskaidroja kā tā bučojas tikai lielas tantes un onkuļi un, ka mazas meitenes tā nevienu nebučo. Tagad, kad atceros tāds kauns, ceru ,ka māte to sen ir aizmirsusi...
anonīms. Tas notika visai nesen. Karstajā vasaras dienā biju aizbraucis uz jūru ar dažiem draugiem. Visi peldējāmies. Kad bijām viens no otra peldot attālinājušies, apkārt kādus 25 varbūt 30 metrus nebija neviena cilvēka. Tur sākās sēklis un man ūdens bija apmēram kādus 30 centimetrus virs nabas un tad man prātā iešāvās afigenā ideja! Izdomāju, ka zem ūdens varētu uztaisīt FAP, jo nekad zem ūdens to nebiju darījis. Sāku kačāt :D ,bet biju aizmirsis vienu lietu- ūdensnirējus. Fapoju,fapoju līdz no ūdens kādus 2 metrus no manis izlīda divi pieauguši vīrieši ap 25 gadiem, kuriem bija ūdens brilles un viņi peldot zem ūdens redzēja kā es raustu sev krāniņu 
DanaldsPīle. Kad es gāju 4. klasē, mums bija dabaszinībās viela par atomelektrostacijām. Es mierīgi sēdēju un garlaikojos un pēkšņi savajadzējās noraut zobu. Nāca tāds klusais, bet pēkšņi- BOMBA! pa visu klasi noskanēja sprādziens. Skolotāja pat smējās un teica, ka mums klasē ir pašiem sava elektrostacija. veselu nedēļu mana klase saukāja mani par pirdēju, utt.
tulkots. Ar draugiem devāmies uz zoodārzu. Izstaigājām visu eksotisku dzīvnieku sekciju un devāmies atpūsties uz tuvējo kafejnīcu. Pasēdējām, padzērām kafiju, uzkodām maizītes un nopirkuši šokolādes bumbiņu našķus devāmies tālāk. Pa ceļam mani draugi sāka mētāties ar šīm bumbiņām un neskaitāmas reizes trāpīja arī man. Mana draudzene salamājās uz abiem un viņi rimās. Pagājām tālāk un viņa teica, ka man uz krekla ir palicis šokolādes traips un es metos to noslaucīt. Centos to darīt rūpīgi, lai vēl vairāk tas neizsmērētos pa kreklu. Dabūju kārtīgu pikuci šokolādes uz pirksta un nolaizīju pirkstu. Tā nebija šokolāde, bet kaut kāds sūds. Es to ātri izspļāvu, bet draugi no smiekliem gandrīz vārtījās. Tas bija apkaunojoši.
tulkots. Šodien bija mana pirmā lielā futbola spēlē. Es biju vārtsargs. Nospēlējām pirmo puslaiku ar rezultātu 0:0, tad sākās otrais puslaiks. Trenējoties mēs parasti izmantojām mazākus vārtus un tas mani nedaudz uztrauca. Pēkšņi pretinieku komandas uzbrucēji atvadīja aizsargus un devās vārtu virzienā. Sekoja spēriens. Skatījos un likās, ka bumba iet garām vārtiem, tāpēc necentos to ķert. Kad bumba pagāja tieši garām manām kājām, es paskatījos un sapratu, ka šie tak ir lielāki vārti un metos ķert bumbu, kura jau atsitusies pret vārtu stabu devās manā virzienā. Es nepaspēju noreaģēt un bumba atsitās pret manu kājstarpi, kā rezultātā tā mierīgi ieripoja vārtos, kamēr es vārtījos saķēris savu kājstarpi. Tieši uz šo spēli vajadzēja atnākt manai draudzenei. Jā, arī spēli zaudējām :( .
tulkots. Aizgulējos un tādēļ steidzos uz darba interviju ko kājas nes. Ātri uzmetu mugurā drēbes un devos jau uz mašīnu. Kurpes iemetu mašīnā, cerot kādā no sastrēgumiem tās uzvilkt. Par laimi tādu netrūka un kurpes ātri vien dabūju kājās. Bet, ak, tu neraža! Savajadzējās atliet un tualeti tuvumā nebija iespējams ieraudzīt. Domāju, ko nu darīt un nosliecos par labu ekstrēmajai pudelē atliešanai. Nākošajā sastrēgumā ideju realizēju. Aizskrūvēju pudeli, lai neizlīst un smaka nenāk ārā un pēcāk par viņu aizmirsu. Apmērām pēc kādām 2 nedēļām es vedu savu brāli ar bērniem uz pilsētu. Pēkšņi mazie aizmugurē prasīja, vai drīkst dzert to limonādi, kas aizmugurē zem sēdekļa mētājas. Es nodomāju, ka tā ir parastā kola no vakardienas izbrauciena un teicu, lai tik dzer. Pēc pāris sekundēm varēja dzirdēt spiegšanu un spurslāšanos. Tikai tagad es sapratu, ka tā nebija kola, bet gan... mans urīns. Grūti bija brālim ieskaidrot, kā es iečurāju pudelē un par to aizmirsu.
follow @aigarszs
labs raksts! 
