http://spoki.tvnet.lv/joki/No-socialajiem-tikliem-5/675848
http://spoki.tvnet.lv/joki/No-socialajiem-tikliem-4/675736
http://spoki.tvnet.lv/joki/No-socialajiem-tikliem-3/675369">http://spoki.tvnet.lv/joki/No-socialajiem-tikliem-3/675369
http://spoki.tvnet.lv/joki/No-socialajiem-tikliem-2/675116">http://spoki.tvnet.lv/joki/No-socialajiem-tikliem-2/675116
http://spoki.tvnet.lv/joki/No-socialajiem-tikliem-1/674344
No sociālajiem tīkliem [6]21
Tēvs man pastāstīja stāstu no laikiem, kad mācījās Juridiskajā fakultātē: studentu noķēra ar špikeri, bet viņš atbild – „kad runa iet par cilvēku likteņiem, es nevaru paļauties uz savu atmiņu”. Nekādas atbildes un desmitnieks ieskaitē.
Mana sieva ir matemātikas skolotāja. Atbraucu viņu savākt no darba, izdomāju, ka ieiešu klasē un pasteidzināšu viņu (esmu mācījis tajā pašā iestādē). Ieeju pie sievas un redzu to, ka viņa ļoti uzcītīgi cenšas no skolnieces (apmēram 9. klase) izvilkt atbildi uz jautājumu: „Cik būs 2 dalīt uz 4”. Klausoties to pāris minūtes es neizturēju un ar dusmīgu balsi pateicu: 2 litri uz četriem – cik katram? Pa 0.5 – ilgi nedomājot atbildēja skolniece.”
Par to, ka es maz ēdu un ne reizi vasaras laikā nepaprasīju papildporciju, ome mani nobloķēja draugos. Nu vienkārši ah*jetj.
Piedod, tās ir manas pirmās attiecības! Vai man vajag nolaikot tavu bildi?
Timijs: Brrrrr... a man patīk stāvēt eskalatora apakšā un skatīties meitenēm zem svārciņiem...
Elīna: Ha, ne tu vienīgais. Gadās, ka es vasarā eju svārciņos bez apakšveļas, bet pēc tam uz eskalatoriem ņirgājos, strauji pagriežot galvu uz atpakaļu – tiiiiiik daudz mulsuma un galvu pagriešanas kur pagadās :))))) bet man smieklīgi :)))
Valters: KUUUURAAAA LIEEELVAIKALAAAAA?
Komentāri:
Ilmārs: Tak viņa taču ir kiborgs... viņai pakaļa uz skrūvēm turas! O_o
Sergejs: Uz kniedēm.
Sens stāsts no dzīves – kas notiek, ja satiekas divi neko nerubījoši cilvēki: 7 no rīta, svētdiena, man pat uz purna ir rakstīts, ka esmu gulējis 2 stundas, pie tam – laikam nevajadzēja to darīt. Iesēžos tukšā trolejbusā, ieraugu konduktoru: neskuvies vecis naģenē, izskatās vēl sliktāk nekā es. Iedodu viņam naudu, viņš man dod biļeti, viss notiek ar lēnām igauņu-invalīdu kustībām. Pēc divām pieturām viņš atkal pienāk pie manis. Es viņam dodu biļeti, viņš man naudu un aiziet prom... Es minūtes divas skaitīju naudu un nevarēju iebraukt, kur ir āķis...
Kā jau jūs zinat, Rīgas centrā pārsvarā visur noparkot auto ir par maksu – iemet monētu automātā, tev iedod papīrīti, līdz kuram laikam tu vari stāvēt, noliec to aiz vējstikla un dodies prom. Ik pusstundu staigā cilvēks, kas pārbauda laikus – ja tavs laiks ir kaut nedaudz pārsniegts, tad tev uz riepas uzliek slēgu (tā saucamo klamburu). Nu lūk, vakar pa televizoru rādīja, ka policija aizturēja vīrieti, kas viņu acu priekšā to pašu slēdzeni noņēma, iesēdās mašīnā un mēģināja doties prom – protams, ka viņu aizturēja. Domāja, ka laikam kaut kāds slēdzēnu uzlauzējs, bet nē – izrādās, ka viņam pašam bija sava slēdzene un viņš tādā veidā jau pusgadu nemaksājot lika savu mašīnu tur, kur vēlas un devās savās darīšanās.
Krievijas – Latvijas robeža. Mašīnas durvju kabatiņā atstāju 10 dolārus, lai nopirktu kaut ko ēdamu Duty-Free. Izeju uz aspkati, muitnieka jautājums: „deklarāciju aizpildījāt?”, es neuzspēju atbildēt, kā viņš jau savāca desmitnieku un pateica – „Ko jūs uzreiz neteicāt, ka visu jau esat aizpildījuši?”, ielika zīmogu un teica, lai braucam uz priekšu.