Stāsts par mammas uzvaru!
Mamma ierodas pie dēla uz vakariņām, vakariņām pievienojas dēla istabas biedrene. Vakariņu laikā mamma ik pa laikam paskatījās uz meiteni un nevarēja novērts domas savā galvā, cik šī dēla istabas biedrene bija skaista meitene. Tas māti padarīja ļoti ziņkārīgu, vai viņas dēls ar šo skaisto lēdiju ir kopā, vai viņi ir tikai istabas biedri- tam gan viņa negribēja ticēt.
Vakara gaitā viņas dēls un istabas biedrene sāka vairāk un vairāk komunicēt, ākstīties un tā tālāk, tas māti vēl vairāk pārliecināja, jā viņi abi noteikti ir kopā.
Dēls saprata, ko māte domā un teica viņai: Mamm, es tev galvoju, ka mēs esam tikai istabas biedri nekas vairāk!''
Kādu nedēļu vēlāk istabas biedrene saka dēlam: Es nekādīgi nevaru atrast sudraba paplāti, tā ir pazudusi kopās tava mamma te pēdējo reizi bija, visu nedēļu meklēju, bet nekā! Bet tu taču nedomā, ka tā bija viņa, kas to paņēma... Ber varbūt Vari viņai uzjautāt?''
Dēls teica: Neticu, ka viņa būtu paņēmusi to paplāti, bet drošības pēc uzrakstīšu viņai epastu!''
Viņš rakstīja: Mīļā mamma, mūsu mājas dārgā sudraba papl'te ir pazudusi kopš tā brīža, kad biji pie manis ciemos, vakariņot. Es nesaku, ka tu to esi paņēmusi, bet fakts paliek fakts, paplātes šeit nav kopš tu pēdējo reizi viesojies pie manis, tikai gribēju pārliecināties, ka neesi to ņēmusi, mīlu tevi, tavs dēls! ''
Pēc dažām dienām dēls saņēma ēpastu no savas mammas.
''Mīļais, dēliņ, es jau nesaku, ka tu guli kopā ar savu istabas biedreni vai arī tu neguli ar svu istabas biedreni, bet fakts paliek fakts, ja tava istabas biedrene gulētu pati savā gultā, tad viņa savu sudraba palāti būtu atradusi zem sava spilvena nedēļu atpakaļ. Mīlu. Mamma!''
Stāsta morāle: no savas mammas tu neko nenoslēpssi un vienmēr pārbaudi, kas ir zem tava spilvena, varbūt mamma kaut ko ir paslēpusi!
Sieviešu intuīcija strādā uz urrāa! 
